Jubilejas svinamas ne tikai mūziķiem, bet arī teātrim, proti, 1941. gada 27. janvārī ar izrādi Zelta atslēdziņa tika atklāts Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris, kas pastāvēja un darbojās līdz 1992. gadam. Pirmā pavisam naivā izrāde tika spēlēta Rīgas Pionieru pilī (tagadējā Rīgas pilī) uz nedaudz pārveidotas skatuves. Sākotnēji jaundibinātajam teātrim savu telpu nav bijis, tas pārvācies no vienas vietas uz otru. 40. gadu beigās teātris ievācās Lielās sabiedriskās sinagogas telpās, Lāčplēša ielā 39, savukārt uz ēku Lāčplēša ielā 25, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris, Jaunatnes teātra trupa pārcēlās 1979. gadā, kad jau bija uzcelts jaunais Dailes teātris.

Kopš pirmajām pastāvēšanas dienām Jaunatnes teātra repertuārā bija daudz muzikālu izrāžu – pat nesākšu tās pārskaitīt, vien minēšu pavisam nedaudzas – Pauks un Šmauks, Toma Soijera piedzīvojumi, Brālītis un Karlsons, Zaļais putniņš, Gaidīšanas svētki, Mauglis un tā tālāk. Arī komponistu loks bija visplašākais – no Arvīda Žilinska un Romualda Grīnblata līdz Raimondam Paulam un Mārtiņam Braunam.

Izrādēs skanēja arī ārzemju komponistu mūzika, piemēram, kad tapa igauņu komponista Ārnes Oita mūzikla Brālītis un Karlsons iestudējuma ar Tamāru Soboļevu un Veru Singajevsku galvenajās lomās. Daudzos jo daudzus gadus šī izrāde bija teātra repertuārā, un pieminot Jaunatnes teātri tā 75. jubilejā lai skan apsveikuma koris Hip Hip urā no šīs lieliskās izrādes.