No pamatiem līdz jumtam

Gribu siltināt ķieģeļu mājas dzīvokļa ārsienas no iekšpuses ar kokšķiedras plātnēm 5 cm biezumā. Kad tās pielīmēs, kā secīgi tālāk veikt apdari?

Esam privatizējuši divus dzīvokļus 1963. gadā celtajā mājā. Mājai divi stāvi, celta no baltiem silikāta ķieģeļiem ar paneļa pārsegumiem, dzīvojam otrajā stāvā. Viena dzīvokļa virtuvē vēlamies ierīkot vannas istabu ar dušas kabīni. Ir dēļu koka grīda.
Jautājums: kas jādara ar grīdu, lai izveidotu vannas istabu šajā telpā, neapplūdinot kaimiņus?

Man ir veca gulbūves māja ar betona grīdu , ne visai labā stāvoklī . Vēlos restaurēt pamatus un ieliet betona grīdas ar silto grīdu. Ko iesakāt darīt? Kalt veco betonu ārā vai varu ieklāt siltās grīdas un betonēt pa virsu?

Kā nosiltināt pažobeles sienu no ārpuses jumta stāva istabiņai? Siena ir no dēļiem. Starp tiem 10 cm pildījums ar spaļiem, vai ko līdzīgu, ko peles paspējušas daļēji pārstrādāt. No iekšpuses – apmetums. Māja celta 60 gados kā pagaidu būve, pēc tam apšūta ar ķieģeļiem. Vai un kā varu izmantot putoplasta loksnes?

Pārtaisu bēniņus par mansarda dzīvojamo telpu. Tā kā darbus nācās sākt ziemā, nolēmu jumta seguma maiņu atlikt uz pavasari un sākt darboties no iekšpuses, kas protams visu apgrūtina, bet – nu tā sanāca. Jumtam ir pilnais dēļu klājums, ruberoīds un šīferis. Darbu secība: Pārnesu vecās pārsedzes augstāk - nepilnu metru no spices, izveidojot tādus miniatūrus bēniņus ar ventilāciju uz āru. Vecās pārsedzes izņemu. Izveidoju gaisa šķirkārtu (laktas un preskartons), tad lieku 100 mm vati ruļļos, tad lielu horizontāli, pa visu plakni, uz „kantes” dēļus 100 x 40 un lieku nākamo vates kārtu plāksnēs – arī 100 mm. Vai ar šādu siltinājumu pietiks, vai mocīt vēl klāt vati? Daudzos avotos teikts, ka minimums esot 250 mm siltinājums. Pats zinu vairākus piemērus ar 200 mm siltinājumu, un viss ir kārtībā. Māja veca, divstāvu, principā sanāk, ka apvienoju otro stāvu ar divmetru bēniņiem. Sienās skaidas - papildus siltināšu ar vati, tad riģipsis.

Esam grīdas nomaiņas procesā - no aukstās pagrīdes koka dēļu grīdas uz betonēto, kam virsū nāks pati grīda - daļā koka dēļi (gaitenī), daļā flīzes (dušas telpā). Jautājums par pīrāga kārtību. Sākumā ir nobērtas smiltis ar "akmeņu pildījumu", tad pēdējie ~10cm ir tikai blietētas smiltis. Tad ieklājām plēvi, tad 10 cm putuplasts siltumizolācijai, tad betons ar stiegrojumu ~6cm. Vai tāds ir pareizs pīrāgs? Vai plēvi jāklāj arī virs putuplasta, vai pietiek ar to, ka tā ir zem putuplasta? Vai betons nekaitēs putuplastam ar laiku, ja plēve būs zem tā nevis virs? Ja kaut kas šajā pīrāgā ir nepareizi, kā ir pareizi, kā to vērst par labu?

Ir izveidota peldošā grīda, keramzīts 10 cm, plēve, 5 cm ekstrudētais putuplasts, divās kārtās osb. Kā grīdas segumu izvēlējos paklāju. Vai paklāju var likt uzreiz uz osb vai nepieciešams kāds apakšklājs?

Interesē, kā pareizāk nosiltināt stabveida pamatus. Uz tiem atrodas koka karkasa ēka 25 m2, aptuveni 20 cm no zemes līmeņa. Grīdas siltumizolācija 20 cm. Grīdas pīrāgs skatoties no augšas - grīdas dēļi, tvaika izolācija, akmensvate, pretvēja plēve, osb (stiptināts starp lāgām). Aukstākā laikā grīda šķiet par vēsu. Ir doma pie pamatu vainaga apakšas pa perimetru piestiprināt 50x50 latas, pie tām skrūvēt mitrumizturīgo finieri, ierokot zemē aptuveni 60 cm, kuram iekšpusē stiprināts putuplasts. Tad izveidot regulējamas ventilācijas atveres (lūciņas). Zem ēkas uz zemes ir ieklāta tvaikizolācijas plēve, kas apbērta ar granti. Jautājums vai šādam risinājumam ir pietiekama grīdas apakšas ventilācija? Patreiz ēkā klimats ir ļoti patīkams, tomēr ir par vēsu, ja temperatūra nokrīt vairāk par -10 grādiem.

Dzīvoju 20. gadsimta 20 gados celtas ķieģeļu mājas pirmajā stāvā. Pagrabu no mana dzīvokļa nodala ķieģeļu velves. Pēc koka grīdas noņemšanas un vecā izdedžu un ķieģeļu drumslu slāņa iztīrīšanas, velves plānoju nosiltināt no jauna un nedaudz pacelt grīdas līmeni uz augšu, jo varu to tehniski atļauties. Gribu vaicāt, vai velvju virsmas ir vērts noklāt ar kādu mitrumnecaurlaidīgu materiālu (varbūt plēvi), jo pagrabs ir diezgan mitrs vai ieklāt siltumizolējošo materiālu tieši uz ķieģeļiem. Siltināšanai plānoju izmantot keramzīta granulas.

Lūdzu padomu. Karkasu māja celta pagājušā gadsimta 60 gados. Ārējās sienas pildītas ar niedrēm, bet iekšējās ar zāģu skaidām. Pašlaik to remontēju. Katrā no trim istabām ir pāris plaisas grieztos ap 25 līdz 40 cm garas un pāris milimetru platas. Griesti ir no dēļiem, ar tiem piesistiem skaliem, kuri ir apmesti ar apmetumu. Ko darīt, lai tās plaisas likvidētu un novērstu jaunu rašanos turpmāk?

Vēlējos uzzināt, kā rīkoties tālāk. Ielejam pamatus bet pēc laika skatos – un ir plaisa... Ka rīkoties tālāk? Kā izlabot defektu (pamatu dziļums 80 cm, platums 30 cm. Plānots celt verandu no gāzbetona.

Ir ~45 gadus veca privātmāja. Kā stāsta – kādreiz bēniņos bijusi stikla vates kārta, kas sen samīdīta, virsū bijusi izdedžu kārta, kura arī sen pārvērsta putekļos. Iespējams, zem tā visa bijis klāts papīrs. Tas viss ir bijis, bet tagad tā visa vietā ir milzīgi siltuma zudumi.
Kā būtu pareizi izrīkoties ar to, kas palicis pāri no ''senās godības' '- putekļiem, izdedžu paliekām, utt., pirms siltinām ar jebkāda veida vati? Vai to visu jāizmēž laukā, virs pārseguma dēļiem kaut kas jāklāj (papīrs, utml.) , vai, piemēram, beramo vati var klāt vienkārši virsū tam pamatam, kas ir tagad? Kā būtu pareizi rīkoties?

Sakiet, lūdzu, kā nosiltināt mansarda stāvu?

Esam iegādājušies guļbaļķu māju - drīzāk jau karkasu. Vēlamies nosiltināt otro jeb mansarda stāvu. Iegādājāmies ISOPLAAT kokšķiedras pretvēja plāksnes (viena puse zaļa, otra brūna), esam jau uzmontējuši, atstājot 3 cm šķirbu līdz jumtam. Kā pareizāk "apaudzēt" tālāk? Otrs jautājums – vai ir jāatstāj 3 cm sprauga arī pie gala sienām, kuras ir taisnas?

Man ir māja, kurā grīda ir no koka dēļiem un apakšā uz smiltīm ir uzliktas brusas. Vēlos to nomainīt, jo tā ir sapuvusi. Kāds būtu labākais veids jaunajai grīdai ar ierobežotiem līdzekļiem remontam?