Patīkama melodijas atpūtai un dejai – šāds bijis dziesminieka Ilmāra Dzeņa daiļrades moto, līdzīgi kā savā dzīvē viņš izvēlējās mūziku padarīt par savu vaļasprieku, nevis profesiju. Par Dzeņa maizes darbu kļuva būvinženiera amats, bet mūzikai viņš varēja atvēlēt savu brīvo laiku, sirdi un dvēseli, nebēdājot, cik naudas viņam šī nodarbe ienesīs, jo Ilmāram mūzika bija mīļa kopš pašas bērnības.

Tieši šodien, 5. decembrī dziesminiekam svinami 85. šūpuļsvētki, un vēl šoruden Amerikas Savienoto Valstu Floridas štata pilsētā Sanktpēterburgā latviešu pasākumu afišā bija minēts, ka par dejām gādās Ilmārs Dzenis. Varam cerēt, ka seniors ir pie labas veselības un dzīvesprieka, tāda paša, kāds strāvo no viņa skaņuplatēs un diskos iemūžinātajām kompozīcijām.

Populārais liriskais tenors dzimis 1931. gada 5. decembrī Daugavpilī, viņa vecāki bija skolotāji, tēvs spēlēja vijoli un bija guvis muzikālo izglītību. Bet, galvenais, Ilmāra vecāki pirka skaņuplates, un Ilmārs jau bērnībā iegaumēja mūsu populāro tenoru iedziedātās melodijas fabrikas Bellaccord Electro ražojumos. Turklāt Dzenis bija liels lasītājs – abas šīs intereses apvienojās viņa dziesminieka gaitās, jo Ilmārs dziedāja un spēlēja, kā arī sacerēja dziesmu vārdus.

1944. gadā kopā ar mammu Ilmārs nonāca bēgļu nometnē Vācijā, Eslingenā, no tās devās uz Ameriku, kur apmetās Čikāgā. Likumsakarīgi, ka Alberta Legzdiņa izveidotajam jauniešu ansamblim Čikāgas piecīši pievienojās arī Dzenis, tolaik viņš jau bija pabeidzis studēt un sācis strādāt. Ar piecīšiem Ilmārs devās tālos koncertceļojumos, un kad šī dzīve apnika, 1972. gadā viņš uzsāka solokarjeru ar savu pirmo skaņuplati Vēl tu rozes plūc. Šādi Dzenis pieteica savu nedziestošo interesi par pagājušā gadsimta 30. gados populārajiem šlāgeriem un ziņģēm no bērnībā dzirdētajām platēm. Otrs dziesminieka iedvesmas avots bija jaunākie ārzemju grāvēji. Jau 40. gados Amerikā Dzenis ļoti iemīļoja kantrī mūziku, labprāt klausījies Elvisu Presliju, bītlus un latviskojis savulaik ļoti populāras dziesmas kā Žo Dasēna skandēto Krodziņu, Kenija Rodžersa Lusili, dziesmu par Havajiešu meiteni un neskaitāmas citas. Jaunībā daudz lasījušais Ilmārs arī turpmāk ik pa laikam iedvesmojies no saviem laikabiedriem, dzejniekiem Ojāra Vācieša, Laimoņa Vāczemnieka, Veltas Tomas... Gadījās, ka pagāja mēneši, meklējot īstās rindas kādai dziesmai. Interesanti, ka Ilmāra Dzeņa sacerēti vārdi bijuši arī Larisas Mondrusas platēs iedziedātajām melodijām Peldi, ozollapa, vien un Ganiņa vakardziesma.

Kopumā Ilmāra Dzeņa priekšnesumi iemūžināti gandrīz 20 platēs un diskos, kas izdoti arī Latvijā. Kopš mūsu valsts atguvusi neatkarību, arī šejienes klausītājiem ir bijušas vairākas iespējas apmeklēt Ilmāra Dzeņa koncertus. Viņa pirmā Vislatvijas tūre notika 1991. gadā, tai sekoja Latvijas apceļojumi 1996., 1998. un 2001. gadā. 2002. gadā Dzenis kopā ar Latviešu grupu Emburgas zēni, saviem pastāvīgajiem pavadoņiem, ar koncertiem tūrēja par Ameriku, par šo piedzīvojumu izdota grāmata, un grāmatā apkopotas arī Ilmāra Dzeņa populārākās dziesmas. Joprojām vecmeistars ar priekšnesumiem priecē Floridas latviešu sabiedrību Sanktpēterburgas pilsētā, un veselību un izturību arī turpmāk vēlam dziesminiekam, pie kura ieskaņojumiem 70. un vēl 80. gados mēs, te Latvijā esam pavadījuši tik daudz skaistu, nacionālu jūtu pavadītu brīžu. Skan dziesma Dzīvīte, dzīvīte jubilāra sniegumā.