Ne jau katra rokgrupa ir fiksējusi sava pirmā mēģinājuma vai koncerta datumu, to vēlāk pasludinot par savas dibināšanas dienu, taču grupas „Menuets” vēsturē šie skaitļi ir fiksēti – Jūrmalas mūzikas skolas audzēkņi pirmajam kopīgajam mēģinājumam sapulcējās 1968. gada 4. novembrī, no šīs dienas tad arī rēķinot savas pastāvēšanas ilgumu. Tātad pavisam drīz ansamblim apritēs apaļi 50, un joprojām aktīvie mūziķi jubileju svinēs ar koncertiem Rīgā, VEF kultūras pilī. Tādējādi iznāk, ka „Menuets” ir vecākā joprojām aktīvā rokgrupa Latvijā, un 50 ir puse no Latvijas valsts simts gadiem, tādēļ uz koncertu afišām piesaukti abi šie gadskaitļi.

Šis leģendārais Jūrmalas 4. vidusskolas puišu rokansambļa pirmais mēģinājums notika Andra Kronberga tēva garāžā ar Alberta un Raimonda Bartaševiču tēva un arī pašu taisītiem instrumentiem. Ansamblī tolaik muzicēja brāļi Bartaševiči, brāļi Sējāni – Juris un Leons, kā arī Adrians Kukuvass, bet galvenais solists bija jau minētais Kronbergs. Viņi visi mācījās mūzikas skolā un bija saklausījušies rietumu rokgrupu ierakstus – tagad puiši centās izvilināt muzikālas skaņas no rīkiem, kas pilnīgi atšķīrās no skolā spēlētajiem. Grupā trompetists Adrians dziedāja, klarnetists Sējāns apguva basģitāru, Bartaševiči – bungas un ģitāras, Kronbergs – visu pēc kārtas, no bungām līdz saksofonam. Pirmajam mēģinājumam drīz vien sekoja uzstāšanās Asaru kultūras namā, bet varbūt svarīgāka bija diena, kad Raimonds ar Adrianu universālveikala skatlogā ieraudzīja smaržas, varbūt odekolonu ar uzrakstu „Menuets”. Bartaševičam uzreiz iepatikās izteiksmīgais uzraksts…

Sākotnējā popularitāte jauniešiem veidojās no uzstāšanās izlaidumos, ballēs Lapmežciema kultūras namā, vēlāk pa visu Jūrmalu, taču plašāku skanējumu „Menueta” darbošanās ieguva līdz ar veiksmīgo uzstāšanos TV jauno talantu konkursā „Ko tu proti?”, kur atskaņota arī Adriana Kukuvasa pirmā pašsacerētā dziesma „Krīt sniegi”. Taču vēl svarīgāka varbūt bija grupai pievērstā mūziķa un skaņu režisora Jāņa Blūma uzmanība.

Blūms kļuva par šo pašdarbnieku darbaudzinātāju, sākumā ansambļa repertuārā bija īsts skaņdarbu kokteilis no tautasdziesmām līdz pašu kompozīcijām, līdz 1971. gada pavasarī tika izsludināts dzejnieka Māra Čaklā autorvakars. Bija plānots, ka tajā uzstāsies Imants Kalniņš ar savu grupu „2xBBM”, taču ansamblis tika izformēts. Tad nu talkā nāca „Menuets” un koncertam sagatavoja dziesmas „Dzeguzes balss”, ”Septiņas skumjas zvaigznes”, skaņdarbus no filmas „Elpojiet dziļi” un citus. Tā arī sākās grupas un Kalniņa sadarbība, kas turpinājusies līdz šai dienai.

Varētu teikt, ka turpmākie gadi „Menueta” karjerā bija viena vienīga panākumu virkne — filmēšanās TV koncertlentē „Viss labs, kas labi beidzas”, kur skanēja arī slavenai „Dūdieviņš” toreizējās solistes Ilonas Bāliņas priekšnesumā, laureāta nosaukums starptautiskajā estrādes mūzikas festivālā „Zelta rudens” Baku, sadarbība ar Valmieras drāmas teātri Ilzes Bindes un Andra Bergmaņa dzejas uzvedumā „Kamēr saule vēl nenoriet”, piedalīšanās un 2. vieta festivālā „Liepājas dzintars” 1974. gadā, kur uzvaras laurus plūca „Menueta” atskaņotā tautasdziesmas „Tumša nakte, zaļa zāle” apdare.

70. gados grupa koncertēja Somijā, Portugālē, Vācijā un citviet, piedalījās Komjaunatnes un politiskās dziesmas festivālos, kur pārsteidza ar „Balādi par Matisonu”. Starp citu, Andris Kronbergs grupu pameta jau Jāņa Blūma vadības sākumposmā, jo viņa uzskati par attīstības modeli bija citādi, toties ieguvums bija flautistes Baibas Jageres un Valmieras teātra aktrises Ineses Pabērzas pievienošanās. Sastāva maiņas pa šiem 50 gadiem „Menuetam” bijušas raibu raibās, nu jau 40 gadus taustiņus spēlē Juris Kulakovs, tikmēr mūžībā aizgājis Alberts Bartaševičs, un pie bungām jau labu laiku sēžas Ikars Ruņģis no grupas „Pērkons”.

Par godu „Menueta” 10 jubilejai, 1978. gadā izdota ansambļa pirmā skaņuplate „Dzeguzes balss”, pie kuras mūziķi strādājusi pusgadu, lai panāktu Jāņa Blūma un skaņu režisora Jāzepa Kulberga prasībām atbilstošu priekšnesumu. 80. gadi aizritēja ar ilgu klusuma brīdi, līdz 1998. gadā „Menuets” augšāmcēlās par godu savai 30. jubilejai. Turpmāk zīmīgas gadskārtas ar koncertiem atzīmētas regulāri, un, protams, pusgadsimta jubileja nav izņēmums. Šī rudens koncertos ansamblis klausītājiem ceļ priekšā sava repertuāra populārākos skaņdarbus, kā arī pašu sacerētas dziesmas no grupas darbības agrīnā perioda, kas dažam varbūt būs pārsteigums. Taču dziedāt līdzi varēs ne tikai 4. novembrī Rīgā, VEF kultūras pilī, bet arī vēlāk koncertos Cēsīs, Jelgavā, Liepājā, Krustpilī un citur… Un jau tagad – Imanta Kalniņa un Māra Čaklā dziesmā Kamēr saule vēl nenoriet 1978. gada ieskaņojumā.