Šis ir Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra jeb bigbenda 50. jubilejas gads – kolektīvs dibināts 1966. gadā, un atzīmējot notikumu 4. novembrī tagadējā radio bigbenda mūziķi ielūdz uz svētku koncertu Rīgas Kongresu namā plkst. 19.00.

Koncerta pirmajā daļā skanēs retrospekcija par Latvijas Radio bigbenda labākajiem jaunlaiku projektiem - latviešu tautas dziesmas Džeimsa Morisona apdarē un Latvijas Radio bigbenda mūziķu oriģinālkompozīcijas no programmas Latviešu džeza svīta, kā arī Raimonda Paula skaņdarbi, kas 1990. gadā skanēja kinofilmā Depresija – mūzikai jaunus aranžējumus radījis Raimonds Macats, kurš kā viessolists piedalīsies koncertā. Koncertā otrajā daļā dzirdēsim Latvijas Radio bigbenda ārzemju draugus un solistus – Intaru Busuli un Kristīni Prauliņu. Un nu īsumā pakavēsimies pie šī leģendārā orķestra dibināšanas - kolektīvu 1966. gadā izveidoja komponists, diriģents un aranžētājs ar lielu pieredzi, Ringolds Ore, kurš piecdesmito gadu otrajā pusē bija arī Rīgas Estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Padomju republiku vairumā Radio jau bija savi orķestri, Igaunijas kolektīvs ciemojās Rīgā un tad arī vietējie varasvīri nolēma, ka Latvijas Radio nepieciešams savs vieglās mūzikas orķestris. Radio estrādes orķestris tika izveidots, lai, pirmkārt varētu pietiekami kvalitatīvi ieskaņot estrādes dziesmu pavadījumus – katrreiz pulcēt mūziķus no malu malām bija grūti un sarežģīti, bet arī politiskās nostādnes prasīja, lai radio programmu papildinātu allaž jaunas un aktuālas padomju dziesmas. Tolaik Ringolds Ore cerēja, ka orķestris kļūs par aktīvu koncertkolektīvu arī ar džeza repertuāru. Pirmie, jau 1966. gadā tapušie ieraksti tieši bija džeza tēma, lielākoties Vitālija Dolgova aranžējumos

Pēc Ringolda Ores nāves 1968. gada 7. jūnijā drīz vien darbā Latvijas Radio tika pieņemts līdzšinējais REO diriģents Alnis Zaķis, kas bija apguvis aranžēšanu, pats komponēja, spēlēja vijoli, saksofonu un klarneti. Taču no džeza drīz vien nācās atvadīties, par laimi, Zaķa vadības laikā orķestrī protams, tika saglabāta tradīcija, ka mūziķi paši sacer skaņdarbus, daudzi arī paši aranžēja, taču dziesmas iesniedza arī komponisti no malas, piemēram, Gunārs Freidenfelds, kas strādāja REO, vai Jānis Sildegs, Uldis Stabulniek un daudzi citi. Protams, Gunārs Rozenbergs, trompetists, kas kļuva par orķestra otro diriģentu.

Kopš orķestra dibināšanas līdz pat 1978. radio nebija štata dziedātāju, par pirmo šai sarakstā kļuva Žoržs Siksna, kas strādāja no 1978. līdz pat 1988. gadam. Štata dziedātāju godā pabijuši Nora Bumbiere, Olga Pīrāga, Aija Kukule, Rita Trence, Viktors Lapčenoks un Andris Daņiļenko. Orķestra sastāvs šai laikā piedzīvoja pārmaiņas, ar laiku tika likvidēta stīgu grupa, lūk, kāpēc, 90. gados tas jau skaitījās radio bigbends. Liels trieciens bija tirgus ekonomika, kas pavēra robežas un veiksmīgākie mūziķi devās uz ārzemēm un meklēja jaunus iztikas avotus, un Latvijas Radio vieglās mūzikas orķestris tika likvidēts 1995. gada decembrī. Tagadējais radio bigbends sasaukts 2012. gadā, un tas kopā sanāk ne vairs uz regulāriem ierakstiem, bet atsevišķiem projektiem, kāds būs arī 4. novembra koncerts. Bet, atceroties Latvijas PSR radio un TV estrādes orķestra dibināšanu, lai skan Ringolda Ores 1966. gadā sacerētā Mazā uvertīra, kas labi raksturo toreizējo Latvijas radio un TV estrādes orķestra skanējumu un stilu – to dzirdēsiet pirmoreiz.