25. marts 1949. gadā – tātad pirms apaļiem 70 – kļuva par melno dienu Latvijas vēsturē. Bez kāda juridiska pamata Padomju Savienība masveidā deportēja mūsu iedzīvotājus, no Latvijas tika izvesti 43 tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija visu vecumu ļaudis no zīdaiņa līdz sirmgalvim. Šo traģēdiju nevar aizmirst – daudzi tūkstoši sagūla svešo zemju smiltainē, tika sakropļotas neskaitāmu cilvēku dzīves, daudzi uz mūžu zaudēja dzimteni, bet palikušie pēc atgriešanās reti kad spēja iejusties sistēmas žņaugos. Cilvēki tika vesti šausmīgos apstākļos, arī lopu vagonos, bez ērtībām – skaidrs, ka mūzikā to grūtāk atspoguļot nekā filmā, taču komponistiem talkā nāk dzejnieki.

Komponists un pianists Uldis Stabulnieks allaž bija rūpīgs dzejas lasītājs un vērtētājs. Uz viņa klavierēm allaž sagūla jaunāko avīžu un žurnālu kalni, ielocīti jaunākās dzejas lappusēs, tika šķirstītas dzeju grāmatas, nereti skaņradi ar saviem dzejoļiem jau rokrakstos apveltīja draugi un paziņas no literārajām aprindām. Dzejnieces Elzas Ķezberes dzejolis „Aizrestotie ešeloni” gan ir tapis tālajā 1941. gadā, kad 14. jūnijā notika pirmās latviešu tautas deportācijas – nelaimīgo vidū bija arī Elzas vīrs,, virsleitnants Osvalds Ķezbers, un dzejas rindas radās pēc šī šausmīgā pārdzīvojuma.

Osvalds gan bija viens no laimīgajiem, kas spēja atgriezties no izsūtījuma, taču viss Ķezberes krājums „Jāapsnieg” tika veltīts Baigajā gadā izsūtītajiem. Daudzviet minēts, ka Elza Ķezbere ir trimdas latviešu vidū visražīgākā dzejniece – viņas pirmais dzejolis publicēts, kad autorei bija tikai divpadsmit gadu, ko nezināja literārā mēnešraksta „Jaunās balsis” redaktors. Pie pirmā krājuma Ķezbere tika 25 gadu vecumā, kad 1936. gada ziemā klajā nāca „Profils stiklā” ar Kārļa Padega zīmētu vāku. Kopā izdotas 9 Elzas Ķezberes dzejas grāmatas – divas no tām Vācijā, kur Elza nonāca, bēgot no krievu armijas 2. pasaules kara izskaņā. Tālāk ceļš veda uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur dienasgaismu ieraudzīja pēdējais, devītais dzeju kopojums „Koncerts”. Elzas Ķezberes dzeja daudz publicēta trimdas presē, pēc 1990. gada beidzot to dziļāk iepazina arī Latvijas lasītāji. Viņas rindām garām nav pagājuši arī skaņraži, viņu vidū bijis arī Uldis Stabulnieks, kas jau 1989. gadā radio studijā iemūžināja šo sēro dziesmu. Tātad, Uldis Stabulnieks – Elza Ķezbere un „Aizrestotie ešeloni”.