25. marts 1949. gadā – tātad pirms apaļiem 70 – kļuva par melno dienu Latvijas vēsturē. Bez kāda juridiska pamata Padomju Savienība masveidā deportēja mūsu iedzīvotājus, no Latvijas tika izvesti 43 tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija visu vecumu ļaudis no zīdaiņa līdz sirmgalvim. Šo traģēdiju nevar aizmirst – daudzi tūkstoši sagūla svešo zemju smiltainē, tika sakropļotas neskaitāmu cilvēku dzīves, daudzi uz mūžu zaudēja dzimteni, bet palikušie pēc atgriešanās reti kad spēja iejusties sistēmas žņaugos. Cilvēki tika vesti šausmīgos apstākļos, arī lopu vagonos, bez ērtībām – skaidrs, ka mūzikā to grūtāk atspoguļot nekā filmā, taču komponistiem talkā nāk dzejnieki.
Komponists un pianists Uldis Stabulnieks allaž bija rūpīgs dzejas lasītājs un vērtētājs. Uz viņa klavierēm allaž sagūla jaunāko avīžu un žurnālu kalni, ielocīti jaunākās dzejas lappusēs, tika šķirstītas dzeju grāmatas, nereti skaņradi ar saviem dzejoļiem jau rokrakstos apveltīja draugi un paziņas no literārajām aprindām. Dzejnieces Elzas Ķezberes dzejolis „Aizrestotie ešeloni” gan ir tapis tālajā 1941. gadā, kad 14. jūnijā notika pirmās latviešu tautas deportācijas – nelaimīgo vidū bija arī Elzas vīrs,, virsleitnants Osvalds Ķezbers, un dzejas rindas radās pēc šī šausmīgā pārdzīvojuma.
Osvalds gan bija viens no laimīgajiem, kas spēja atgriezties no izsūtījuma, taču viss Ķezberes krājums „Jāapsnieg” tika veltīts Baigajā gadā izsūtītajiem. Daudzviet minēts, ka Elza Ķezbere ir trimdas latviešu vidū visražīgākā dzejniece – viņas pirmais dzejolis publicēts, kad autorei bija tikai divpadsmit gadu, ko nezināja literārā mēnešraksta „Jaunās balsis” redaktors. Pie pirmā krājuma Ķezbere tika 25 gadu vecumā, kad 1936. gada ziemā klajā nāca „Profils stiklā” ar Kārļa Padega zīmētu vāku. Kopā izdotas 9 Elzas Ķezberes dzejas grāmatas – divas no tām Vācijā, kur Elza nonāca, bēgot no krievu armijas 2. pasaules kara izskaņā. Tālāk ceļš veda uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur dienasgaismu ieraudzīja pēdējais, devītais dzeju kopojums „Koncerts”. Elzas Ķezberes dzeja daudz publicēta trimdas presē, pēc 1990. gada beidzot to dziļāk iepazina arī Latvijas lasītāji. Viņas rindām garām nav pagājuši arī skaņraži, viņu vidū bijis arī Uldis Stabulnieks, kas jau 1989. gadā radio studijā iemūžināja šo sēro dziesmu. Tātad, Uldis Stabulnieks – Elza Ķezbere un „Aizrestotie ešeloni”.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Šodien ir 25. marts. Šodien ir Māras diena (Dievietes Māras diena). Dieviete Māra mūsu tautai ir pazīstama kopš tālas senatnes. Diemžēl Dieviete Māra mūsdienu Latvijā ir aizmirsta un nicināta. Pagāni sabiedrības acīs tiek marginalizēti. Dievietei Mārai nav nedz tempļu, nedz elku, nedz svētvietu. Kristietība ir nozagusi Dievietes Māras pielūgsmi un aizvietojusi Dievieti Māru ar ebrejieti, jaunavu Mariju. Diemžēl Latgales Māras piemineklis, kas atrodas Rēzeknes sirdī, liecina mums, ka kristietība neciena mūsu sentēvu Dievus. Dieviete Māra ir plaši pazīstama gan baltu, gan slāvu tautu dzīvesziņā. Pēc slāvu tautu dzīvesziņas Dieviete Māra ir Černoboga sieva. Viņa ir pazemes valstības valdniece. Dieviete Māra ir nāves Dieviete. Viņas spēks ir bezgalīgs. Viņas sirpis ir ass. Dieviete Māra ir visu burvju un raganu aizgādne. Šodien ir Dievietes Māras svētki. Godāsim Dievieti Māru pēc sentēvu pagāniskajām tradīcijām. Iedegsim pelēku svecīti par godu Dievietei Mārai. Aizlūgsim Dievieti Māru par mūsu aizgājēju dvēselēm. Uzzīmēsim uz svētakmeņa ar sāli Māras krustu un Māras līkloci jeb Māras ūdeņus (pietiks ar dažām tējkarotēm sāls burciņā). Ziedosim uz svētakmeņa trīs jēlas olas un gabaliņu gaļas par godu Dievietei Mārai. Kā ziedojumu Dievietei Mārai var atstāt gabaliņu no tā ēdiena, kas pašiem garšo. Dieviete Māra ar prieku pieņems mūsu ziedojumus un uzklausīs mūsu lūgšanas. Lai Dieviete Māra mūs svētī! Lai Dieviete Māra mūs pasargā no ļauna! Lai godāta Dieviete Māra kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!
Ar Dievietes Māras svētību, Skolnieciņš no svētmeža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#MārasDiena #DievieteMāra #NāvesDieviete #PazemesValdniece #Māra #Černobogs #SlāvuDievi #rodnoveri #pagāni #svētmežs #Skolnieciņš
Ar Dievietes Māras svētību, Skolnieciņš no svētmeža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#MārasDiena #DievieteMāra #KomunistiskāGenocīdaUpuruPiemiņasDiena #25.03.2021. #deportācijas #represijas #ciešanas #piemiņa #Latvija #brīvība #patriotisms #Skolnieciņš #svētmežs
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X