Ne tikai komponists Raimonds Pauls ir šī, 2016. gada janvāra jubilārs, bet arī vijolnieks, saksofonists un klarnetists, diriģents, aranžētājs un komponists, Maestro Alnis Zaķis. Kāpēc vecāki, Voldemārs un Elizabete Zaķi savam dēlam izraudzījās vārdu Alnis, nav īsti nav skaidrs, turklāt vārda diena sakrīt ar dzimšanas dienu, kas bija 1931. gada 19. janvāris. Varbūt bija sajūsmā par Annas Brigaderes lugu Lolitas brīnumputns, kur galvenais varonis Alnis prata spēlēt stabuli ar žuburainu mēli. Taču savu mazo Alni vecāki apdāvināja ar īstu vijolīti, kaut puika veikala skatlogā bija ieraudzījis rotaļu vijoli un par to tad arī sajūsminājies, un aizveda pie skolotāja, kurš tad arī sāka zēnu apmācīt vijoļspēles gudrībās.

Protams, ka ar vārdus salikumu Alnis Zaķis izcilo vijolnieku visu mūžu pavadījušas anekdotes, vispopulārākā bijusi – „vai esi dzirdējis, kā divi zvēri uz vienas vijoles spēlē?” Vai arī - uz medībām sabraukušos vadītājs instruējis, ka šodien aļņus un zaķus nešaus, kaut gan visi tieši uz aļņiem sabraukuši. Un visi lūr uz augumā padevušos mūziķi…

Alnis Zaķis pats apgalvoja, ka savā mūžā centies nešaut ne aļņus, ne zaķus, kā nekā vārdabrāļi taču! Iesauka „Dubultzvērs” staltajam vīram sekoja viņa ilggadīgajās Latvijas TV un Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra vadītāja gaitās. Un interese par medībām bijusi gandrīz tikpat sena kā nodarbošanās ar mūziku – jau bērnībā tēvs dēlu ņēmis līdzi medībās zaķus trenkāt, mācoties konservatorijā, pēc kara jauneklis bija ticis pie savas bises un nereti pirms lekcijām augstskolā jau bija purvā sašāvis pīles, lai ģimenei būtu, ko ēst. Medības lieti noderēja, lai varētu atpūsties no ikdienas saspringtā darba, gādājot par Radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra darbu un rūpējoties par nemitīgu repertuāra atjaunošanu. Nereti nācies sacerēt jaunu skaņdarbu tieši pirms ieraksta, kad kāds kolēģis nebija atnesis solītās notis. Tad Maestro Alnis Zaķis turpat Radio kafejnīcā esot steidzis rakstīt jaunu dziesmu, jau uzreiz orķestra balsīs, nevis kopējā partitūrā. Izcili, protams, bija tieši Zaķa stīgu aranžējumi, jo šī instrumenta spēles paņēmienus šis talantīgais mūziķis pārzināja kā neviens cits! Un savu liriķa dvēseli Alnis Zaķis atklāja savās jaukajās dziesmās, no kurām viena turpinājumā – tā būs Atvadu dziesma ar Laimoņa Pura dzeju, 1980. gadā. To kopā ar Radio orķestri Aļņa Zaķa vadībā tūdaļ dziedās Aija Kukule.