Pateicoties Vilhelma Purvīša iniciatīvai, pirms apaļiem 100 gadiem – 1919. gadā dibināta Latvijas Mākslas akadēmija, kas savas pastāvēšanas gados kalpojusi par mācībiestādi simtiem mūsu mākslas talantu. Un labs mākslinieks ir nevis tas, kurš to vien prot, kā augas dienas pavadīt savā darbnīcā pie molberta, bet gan māk apvienot darbu ar zināmu bohēmas devu. Vismaz šādas spējas piemitušas lielākajai daļai mūsu slavenību, un, iespējams, tās attīstītas arī Mākslas akadēmijas pajumtē, ne velti par vienu no tās firmas zīmēm jau daudzus gadus kļuvis karnevāls. 1. februārī tas atkal notiks, jau 81. reizi, un par godu iestādes simtgadei tam dots viens no pirmajiem zināmajiem karnevāla nosaukumiem – „Sumpurņa pils”.

Mākslas akadēmijas karnevālam manā jaunībā un arī senāk piemita īsta aizliegtā augļa aromāts – puspagrīdes grupas, bohēma, muzikāla un radoša brīvība. Biļetes uz pasākumu dabūt bija ļoti grūti, tās nenonāca brīvā pārdošanā kā tagad. Daudziem iekļūšana pasākumā palika tikai sapnis, toties uzstāšanās tajā bija sapnis ne vienai vien Latvijas grupai un muzikālajai apvienībai. Šogad mūziķi varēja pieteikties paši, tā nu salasījies prāvs bariņš dalībnieku šajā vienas nakts festivālā, kurā ietilpst „Pienvedēja piedzīvojumi”, „Sudden lights”, „Oranžās brīvdienas”, „Martas asinis”, „Gas of Latvia”, „Viņa” un citi. Būs iespēja izbaudīt dažādas mākslas jomas – mūziku, deju, videomākslu, instalācijas, glezniecību un performances mākslu, īstenosies arī sadarbība ar Latvijas mūzikas akadēmijas Džeza katedru un būs iespējams izmēģināt spēkus karaoke.

Rīkotāji ir īpaši lepni, ka par galveno zvaigzni karnevālā kļūs grupa „Pērkons”, kam tieši Mākslas akadēmija kļuva par pirmo skatuvi tālajā 1981. gadā. Bet pērn Juris Kulakovs pārlūkoja dziļākās atvilknes, meklējot sen piemirstas dziesmas no TV raidījumiem un teātru izrādēm, arī neieskaņotus, bet koncertos dzirdētus skaņdarbus. Viens no tiem šovakar – Jura Kulakova dziesma „Līgavai” ar Jāņa Akuratera dzeju, dzied Nauris Puntulis no „Pērkona” jaunākā albuma.