Mūsu populārajā mūzikā tas vairs nav retums, ka ievērojamas personības savas jubilejas atzīmē nevis ar vienu koncertu, bet vesela gada garumā. Dažkārt koncertos tad skan viena un tā pati programma, kā tas bijis gadījumos ar Viktoru Lapčenoku vai nupat – Andri Baltaci, taču skaņraži gan lielākoties piedāvā atšķirīga repertuāra sarīkojumus. Spilgtākais paraugs jubileju svinību daudzveidības jomā, protams, ir Raimonds Pauls, taču no viņa tālu neatpaliek arī komponists Jānis Lūsēns, kas šogad, aprīlī kļūs apaļus 60 gadus vecs. Viņš ielūdz gan uz īpašu autorkoncertu, gan priecē klausītājus arī mazākos sastāvos – piemēram, divatā ar dziedātāju Zigfrīdu Muktupāvelu, kā tas notiks 1. februārī mūzikas namā „Daile”.

Pats gaviļnieks šo nosaucis par „jubilejas ieskaņas koncertu”, un dziesmas īpaši Muktupāvela balsij Lūsēns rakstījis kopš 20. gs. 80. gadu vidus, kad Zigfrīds kļuva par Lūsēna ansambļa dalībnieku. Šī programma skanēs arī 9. martā Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis, tikmēr februāra sākumā ģimenes ar bērniem noteikti ar prieku apmeklēs Lūsēna komponēto „Putnu operu” mūsu Baltajā namā, bet jubilāra jaundarbs, cikls „Mīlestībai un piedošanai” tiks atskaņots 22. februārī Jāņa baznīcā Rīgā.

Var tikai apbrīnot Jāņa Lūsēna komponista ražību, jo šo 40 gadu laikā, kopš viņš aktīvi darbojas kompozīcijas laukā, Jānis nav piedzīvojis lielas radošās krīzes un dīkstāves. Tāpat cieņu raisa viņa daudzpusība, jo radīti ievērojami darbi dažādos žanros, sākot no vienkāršām dziesmām līdz operai un mūziklam, sacerēta garīgā mūzika, dziesmu cikli, apjomīgi vokāli instrumentāli opusi, to uzvedumos iesaistot plašu dalībnieku spektru. Pirmais spilgtais notikums, protams, bija Lūsēna vadītā studijas grupa „Zodiac”, kuras debijas skaņuplate „Disco Alliance” 1980. gadā plašajā Padomju Savienībā sasniedza 20 miljonu tirāžu.

Tad komponists atgriezās dzimtajā Liepājā, lai darbotos teātra mūzikas jomā, kā arī pārņemtu grupas „Neptūns” vadību. Vēlāk Lūsēns savu toreizējo aizraušanos ar rokmūziku vērtēja kā jaunības maksimālisma sastāvdaļu, viņam patika atrasties pie sintezatora publikas priekšā, kas ar sajūsmu uzņēma dziesmas, kas atbilda Atmodas noskaņojumam. 1985. gadā ansamblim pievienojās vijolnieks Zigfrīds Muktupāvels, kas pakāpeniski atrada un apguva pats savu balsi, Jāņa Lūsēna grupa ieguva nosaukumu „Zodiaks” un līdz pat 90. gadu sākumam bija nozīmīga parādība mūsu populārajā mūzikā, divreiz (1987; 1989) izcīnīta galvenā balva festivālā „Liepājas dzintars”, izdotas skaņuplates, gūta profesionāļu un klausītāju atzinība.

Tikpat vētraina sajūsma pavadīja Lūsēna un Māras Zālītes rokoperu „Kaupēn, mans mīļais” 1999. gadā, kurā piedalījās arī Muktupāvels, ar panākumiem iestudēti mūzikli „Agrā rūsa”, „Ceplis”, „Sniega karaliene”, radīti dziesmu cikli „Mazu brīdi pirms”, „Romantika” un citi. Visus šos gadus kopš grupas „Zodiaks” aktīvo gaitu beigām Lūsēns ik pa laikam uzmanību pievērsis Muktupāvela balsij. Izdots albums „Violets”, Zigfrīdam sacerēti cikli „Zelta sirds” un „Kad mīlestība dzimst” duetā ar Anci Krauzi. Skaidrs, ka repertuāra kopīgam koncertam netrūks, un 1. februārī mūzikas namā „Daile” skanēs tās dziesmas, kuras iegūlušas tautas atmiņā un tām noteikti varēsiet dziedāt līdzi. Bet šovakar jūs gaida kāds pārsteigums – dzirdēsiet dziesmu „Ielās” ar Austras Skujiņas dzeju 90. gadu versijā, vien ar Lūsēna sintezatora pavadījumu un Muktupāvela jauneklīgo balsi.