Tuvojas komponista un pianista, ansambļu vadītāja Jāņa Sildega 80. jubileja, kuru pieminēsim 22. februārī – pārlūkojot viņa skaņdarbu sarakstu, atradu daudz līdz šim neatskaņotu kompozīciju, kuras turpmākajos pirmdienu vakaros vēlējos piedāvāt jūsu uzmanībai. Protams, līdztekus pārstaigāsim Sildega daiļrades un dzīves ceļus, kas no dzimtās Ogres jau 11 gadu vecumā atveda uz Rīgu. Tur, pabeidzis vidusskolu, 18 gadu vecumā Jānis iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, mūzikas teorijas nodaļā, kur mācījās kompozīciju pie Mendeļa Baša. Tas ir laiks, kad dzimst pirmie skaņdarbi, taču vieglās mūzikas un džeza velniņš dīdīja iesaistīties kādā ansamblītī un ķertie klāt pie praktiskās muzicēšanas.

Viņš spēlēja klavieres, meklēdams visskaistākās melodijas, taču nu mācībām atlika arvien mazāk laika, un mediņskola tā arī palika nepabeigta. Tas pats sakāms par studijām konservatorijā, jo Sildegu aizrāva dzīvā mūzika, darbs orķestrī vai ansamblī, kaut vai restorānā, nevis sēdēšana skolas solā.

20. gs. 60. gadu vidū Jānis Sildegs arvien aktīvāk sevi pieteica mūsu komponistu saimē, dzima instrumentālas kompozīcijas, tad dziesmas. Kļuvis par pianistu Rīgas estrādes orķestrī, ar izcilu muzikālo dzirdi apveltītais skaņradis aizrāvās ar vokālo ansambļu skanējumu, rūpīgi aranžēja savas melodijas. Sildegs uzņēmās REO sieviešu vokālā ansambļa vadību, bet 70. gadu sākumā izveidoja vokālo oktetu „4+ 4” – 4 dāmas un 4 kungi, kuru sastāvs mainījās no ieraksta uz ierakstu. Taču, kad 1969. gadā radiofonā iemūžināta dziesma „Jaunie nami”, par dziedātājām kļuva Latvijas radio ārštata vokālā ansambļa dalībnieces.

Interesanti, ka šo pašu dziesmu dažus gadus vēlāk iedziedāja arī „4+4”, un šis variants tika iemūžināts Sildega mazajā skaņuplatē 1972. gadā. Alfreda Krūkļa vārdos, šķiet, apdziedāts Āgenskalns un kafejnīca „Priedes”, bet, kas zina… Sildega mājvieta bija un palika Pārdaugava, radu māja Staļģenes ielā, kur joprojām mīt Jāņa atraitne Velta un dēli – Ivo un Uģis, taču komponists varbūt sapņoja par kādu no jaunajiem namiem, par kuriem Latvijas darbaļaudis tik ļoti priecājās 60. gados, kad tapa šī dziesma, kuras 1. ieskaņojums izdarīts 1969. gadā.