Vēl viens februāra jubilārs ir dziedātājs Ingus Pētersons, kas savas solista gaitas sācis mūsu populārajā mūzikā, lai vēlāk to pamestu un atkal atgrieztos. Diemžēl šajos gados par viņu dzirdēts samērā maz, 2016. gada kopīgais albums „Romantika” ar skaņradi Jāni Lūsēnu un sekojošie koncerti laikam bija pēdējais spilgtais talanta apliecinājums. Skaidrs, ka tādi liesmojoši gari kā Pētersons ar laiku izdeg, un laba malka vienmēr deg ātrāk nekā slikta. Bet Ingus devums populārajā žanrā ir vienreizējs un neaizmirstams, tad nu dažos teikumos pakavēšos pie jubilāra gaitām…

Ingus dzimis 1959. gada 12. februārī sporta trenera un ārstes ģimenē Gulbenē, kopš bērnības dzirdējis mājas muzicēšanu, jo laba balss bija gan tētim, gan mammai. Vispirms mājskolotāja, tad Zvejniekciema mūzikas skolas pedagogi mēģināja no Ingus izskolot pianistu. Pēc neveiksmīga eksāmena Rīgā, mediņskolā, Pētersons devās uz Cēsīm, kur tika uzņemts klavieru nodaļā. Pēc gada jauneklis pārcēlās uz vokālo nodaļu un drīz vien nonāca kārotajā Rīgas J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Interesanti, ka savu karjeru populārajā mūzikā Pētersons sācis tieši kā pianists ballīšu ansambļos, kur kādā pasākumā gadījies arī uzdziedāt, un tad dziesmu ādere bija vaļā!

1979. gadā Pētersons vien 20 gadu vecumā kā Raimonda Paula kārtējais „atradums” debitēja estrādes žanrā, - Ingus tika pamanīts kā Valmieras ansambļa „Kvelde” solists kādā no skatēm. Ingus izpildītās dziesmas allaž vainagoja „Mikrofona” aptaujas populārāko melodiju sarakstus, jaunajam tenoram komponēja ne tikai Pauls, arī Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks un daudzi citi.

Tad tikpat pēkšņi kā parādījies Ingus Pētersons 1983. gadā pazuda no estrādes, lai pievērstos opermākslai. Viņš studēja dziedāšanu Konservatorijā pie Kārļa Zariņa un bija korists kamerkorī „Ave Sol”. Sekoja spoža liriskā tenora karjera vispirms jau Latvijas nacionālajā operā, tad kopš 1986. gada – starptautiskajos plašumos – Pētersons dziedājis skaistākās tenora partijas uz vairāku pasaulslavenu opernamu skatuvēm

Tad tikpat negaidot kā pazudis Ingus Pētersons atgriezās Latvijā un arī pie estrādes mākslas. Pēc spožajiem spožiem panākumiem Hansa diskonaktī, 2005. gadā klajā nāca gan Pētersona veco grāvēju izdevums, gan šīs pašas dziesmas jaunās skaņās diskā „Zelta dziesmas šodien”, kam sekoja koncertturneja pa visu Latviju. Vismaz 10 gadu garumā Ingus priekšnesumi skanēja populārās mūzikas koncertos, viņš izpildīja arī kamermūziku, līdz nogurums darīja savu. Par nākotni neizsakot nekādas prognozes, atskatīsimies mūsu jubilāra jaunībā ar simbolisku 1979. gada ieskaņojumu – Aleksandras Pahmutovas dziesmu „Cik jauni mēs bijām”.