Dzejnieks un mūziķis, latviešu bards no Zviedrijas Pāvils Johansons 18. oktobrī sagaidījis 70. jubileju – viņas dzejā un dziesmās atainojas šī un pagājušā gadsimta popkultūras iezīmes, savijušies trimdas un Latvijas tēli, un Johansons pats sevi nesauc nedz pat dzejnieku, ne komponistu. Viņa ikdiena šais gados saistīta ar zviedru, vācu un angļu valodas skolotāja darbu, literatūrai un mūzikai palika brīvais laiks. 1947. gada 18. oktobrī dzimušā Johansona vecāki ir ievērojami Latvijas kultūras darbinieki – tēvs – kultūrvēsturnieks un rakstnieks Andrejs Johansons, māte – dzejniece un filoloģe Veronika Strēlerte, un inteliģence, kā arī attiecīgs interešu loks, protams, Pāvilam bija ielikts jau šūpulī. 

Pāvils Johansons par visiedvesmojošāko mūziķi savā dzīvē sauc Bobu Dilanu, savukārt Johansons, par spīti tam, ka pats spēj sacerēt dzeju, savām dziesmām izmantojis jau gatavus ievērojamu dzejnieku dzejoļus. Viņa favorītu vidū bijuši Vizma Belševica, Imants Ziedonis, Eduards Veidenbaums un Aleksandrs Čaks, un Johansons sacerējis dziesmas arī ar paša vārdiem. Tās atskaņotas kopā ar grupu Dundurs, kas darbojās 70. gados, vēl pirms tam Pāvils muzicēja latviešu jauniešu rokgrupās Saules brāļi – kopā ar Juris Kronbergu un brāļiem Grašiem, bija arī projekts Pagraba kratītāji. Kopā ar ansambli Dundurs nospēlēti daudzi koncerti, izdotas veselas 4 skaņuplates, un 1985. gadā klajā nāca Pāvila Johansona pirmais un tā arī vienīgais soloalbums.

Dažas šī albuma dziesmas 80. gadu 2. pusē tika pieteiktas populārajā raidījuma Mikrofons dziesmu aptaujā. Pāvils Johansons kā viesis uzstājās 1988. gada Mikrofona aptaujas noslēguma koncertā, kur muzicēja arī grupa Ludvigs dzird un brāļi Graši, kas bija liels notikums toreizējā mūzikas dzīvē, jo beidzot trimdas mūziķi plecu pie pleca stājās pašmāju dziedātājiem un izpildītājiem. Tā toreiz bija īsta sensācija, un togad Mikrofona aptaujā bija pieteiktas divas Johansona dziesmas – Kad vraki satiekas jūrā ar Pāvila mātes, Veronikas Strēlertes dzeju, un Patētiskās kvartas ar Aleksandra Čaka vārdiem no Johansona 1985. gada soloalbuma. Kaut melodijas augstas vietas aptaujā neieguva, šī pieredze mūziķim bija ļoti interesanta, jo deva iespēju salīdzināt savu samērā eklektisko daiļradi ar Latvijas popmūzikas modes tendencēm.

Togad aptauju caurauda patriotiskas noskaņas, uzvarot grupas Remix dziesmai Pie laika, un turpmākajās desmitgadēs Pāvils Johansons bijis samērā rets viesis uz mūsu skatuves. Ar muzikāliem priekšnesumiem tika atzīmēta viņa soloalbuma izdošana digitālā versijā mūzikas izdevniecībā Balss, kad Johansons uzstājās toreizējā muzikālajā teātrī Vernisāža, un biežāk par viņu runāts kā par dzejnieku, nekā mūziķi – šai izpausmei atvēlēta zaļā jaunība. Ar literāri muzikāliem priekšnesumiem Pāvils Johansons samērā bieži uzstājas Zviedrijā, bet šovakar, sveicot bardu – dzejnieku un mūziķi apaļajā 70. jubilejā atskats uz trīsdesmit gadus tālu senatni, kad Mikrofona aptaujā skanēja viņa dziesma Patētiskās kvartas ar Čaka dzeju.