Vai 60 gadi ir daudz vai maz? Šim jautājumam varētu būt dažādas atbildes, taču šoreiz gribēju atgādināt par tiem 60, kuri tā arī netika nodzīvoti – dzejnieks Klāvs Elsbergs traģiski gāja bojā jau 1987. gadā, nesasniedzis pat savus trīsdesmit, par 60 nemaz nerunājot. Šo jubileju viņš būtu svinējis šī gada 3. janvārī, un var tikai pabrīnīties, ka daudziem Elsbergs joprojām ir mīļākais dzejnieks, kaut viņa dzīves laikā izdoti tikai 2 Klāva dzeju krājumi. Tomēr Elsberga dzeju latviešu populārajā mūzikā skaņdarbos ievijuši daudz komponisti, viņu vidū ir ļoti pazīstami autori kā Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns, Kaspars Dimiters. Taču Elsberga dzeja skan arī Kristīnes Sudmales, grupas „Ķirmji”, „Hospitāļu ielas”, Armanda Alkšņa, grupu „Krasts”, „Rekvizīts”, „Autobuss debesīs”, Alda Šteimaņa dziesmās – visus saskaitīt nav iespējams.

Dzejnieks un tulkotājs Klāvs Elsbergs dzimis Rīgā, 1959. g. 3. janvārī, viņa māte bija dzejniece Vizma Belševica, tēvs – tulkotājs un vijoļmeistars Zigurds Elsbergs, tātad literārais talants jau šūpulī ielikts. Taču dzejoļus Klāvs rakstījis tā paklusām, pat viņa mamma nebija lasījusi dēla vārsmas līdz pat pirmā krājuma „Pagaidīsim ausaino” izdošanas 1981. gadā. Elsbergs paguva pabeigt Franču liceju un iestāties Universitātes Svešvalodu fakultātē, protams, studēt franču valodu un literatūru, studijas veiksmīgi pabeidzot 1982. gadā. Likumsakarīgi, dzejnieks tulkojis no franču valodas, un saskare ar franču dzeju noteikti piešķīra neparastus vaibstus paša radītajiem pantiem. Elsbergs atdzejojis arī no angļu un krievu valodas.

1982. gadā Klāvs sāka strādāt izdevniecībā „Liesma” par redaktoru, bet dzīves pēdējos gados bija redaktors progresīvajā kultūras žurnālā „Avots”. 1986. gadā izdota otrā Elsberga dzejas grāmatiņa „Bēdas uz nebēdu” – varu apliecināt, ka tā laika radošā jaunatne arī saviesīgos vakaros labprāt citēja Elsberga un otra populārākā dzejnieka Māra Melgalva pantus, šie paplānie krājumiņi tika doti no rokas rokā un daudz varēja izlasīt arī starp rindām. Un tad nāca 1987. gada 5. februāris, kura mīkla nekad netiks atklāta, jo visi Klāva Elsberga nāvē iesaistītie padomju literāti ir jau miruši. Šajā rītā Elsberga tuviniekus un draugus šokēja ziņa, ka dzejnieks Dubultos, Rakstnieku namā izkritis pa devītā stāva logu. Iesāktā krimināllieta 1989. gadā tika izbeigta… Jāpiebilst, ka dzejnieka māte Vizma Belševica pēc sava dēla nāves vairs neuzrakstīja nevienu dzejoli. Savukārt Klāva dzīvesbiedre Irēna Auziņa apkopoja trešo dzejas krājumu „Velci, tēti” – klajā nācis arī Klāva Elsberga darbu izdevums trīs daļās, kurā ietverti arī tulkojumi, recenzijas, proza un atdzejojumi.

Skaidrs, ka latviešu populārajā mūzikā visspilgtāk Klāva Elsberga vārdu iemūžinājis tieši Juris Kulakovs grupas „Pērkons” daiļradē, taču arī šī dziesma izklausās pietiekami zīmīga, reizē dusmīga un skumja. „Ko uzrakstīt?” – Klāva dzeja iedvesmoja Adrianu Kukuvasu, kurš savu dziesmu ieskaņoja kopā ar ansambli „Rekvizīts”, un šo 1987. gada ieskaņojumu dzirdēsiet, pieminot 60. jubilejā Elsbergu, kā arī decembra nogalē mūžībā aizgājušo komponistu Edvīnu Zālīti, kas bija grupas „Rekvizīts” taustiņinstrumentālists.