Dzejniece Inese Zandere latviešu dzejā ienāca līdz ar Klāvu Elsbergu un Māri Melgalvu, kuru dzejoļi komponēti samērā daudz, un arī Inese nevar sūdzēties, ka komponisti nebūtu sajutuši viņas dzejas apbrīnojamo melodismu. Tapušas gan solo, gan kora dziesmas ar Zanderes vārdiem, pēc viņas libreta Nacionālajā Operā iestudēta Ērika Ešenvalda opera „Iemūrētie”, kā arī radīts savdabīgs sešu komponistu kopdarbs „Kartupeļu opera”. Un, protams, virkne dziesmu, kas pieskaitāmas populārās mūzikas žanram – sākot ar Aigara Voitišķa „Jumpravas” repertuārā iestudēto „Sprādzi” un turpinot ar Raimonda Paula „Miega vilcieniņu” līdz veselam dziesmu ciklam „Sasauc smieklus izklīdušus” ar Renāra Kaupera mūziku 2014. gadā. To gan drīzāk var pieskaitīt bērnu mūzikai, un Inese Zandere par goda lietu allaž uzskatījusi dzejoļu rakstīšanu vismazākajiem lasītājiem. Viņas dibināta ir izdevniecība „Liels un mazs”, un dzejniecei, kas savu daiļradi veltījusi lieliem un maziem, 15. septembrī svinēs apaļus 60! 

Lauku skolotāju atvase, Dobelē uzaugusī Inese Zandere studēja Filozofijas nodaļā un agri sāka sacerēt dzejoļus – ap 5. klasi un pat bez kāda īpaša nodoma. Tolaik meitenei vairāk interesēja zīmēšana, un Inese savām apzīmētajām lappusēm otrā pusē sāka rakstīt vārdus, lai savu ieceri paskaidrotu. Ar laiku likās, ka vārdu rakstīšana padodas labāk.

Bet otra lielā aizrautība bija mūzika – Zandere tai visu laiku turējusies blakus. Ineses māsa studēja klavierspēli, protams, vingrinājās arī mājās, un Ineses gulta atradās blakus. Savus dzejoļus viņa nereti dziedāja, un šis ieradums saglabājies līdz šodienai. Arī nekomponētajiem dzejoļiem, izrādās, ir savas melodijas, kas gan līdz klausītājiem tā arī nav nonākušas. Un, kad pienāca lielais iemīlēšanās laiks, Zandere savas pacilātās sajūtas nekavējoties pārvērta dzejoļos, kurus sāka sūtīt uz laikrakstu „Padomju Jaunatne” un žurnālu „Liesma”, kur uzreiz saņēma atzinību un tika pie pirmajām publikācijām.

Pats pirmais jaunās dzejnieces krājums saucās ļoti vienkārši - „Grāmatiņa”, un visai agri Ineses Zanderes dzejā ieklausījās jaunais dziedātājs un dziesmu autors Arnis Miltiņš. Abi kopā daudz uzstājušies – Arnis ar dziesmām, Inese ar dzejoļiem. Pašlaik Inesei Zanderei ir iznākuši pieci dzejoļu krājumi pieaugušajiem un ļoti daudz gan dzejas, gan prozas grāmatu bērniem. Viņas vārsmas patiesi ir daudz komponētas, tapis arī Jāņa Lūsēna mūzikls „Sniega karaliene”, un Inesei raksturīga skaidra, trāpīga, katram saprotama izteiksme, kam nav sveša ne lirika, ne asprātība.

Zanderes dzeju 80. gados pamanīja ne tikai Aigars Voitišķis un jau minētais Miltiņš, bet arī grupas „Tukums 3” dalībnieki – Edmunds Ramoška un Alnis Dūdums, 90. gados Jānis Lūsēns sacerēja vairākas dziesmas ar Zanderes bērnu dzeju, un arī šajā gadsimtā viņš pievērsies Ineses darbiem jau projekta „Promenāde” ietvaros. Artūrs Maskats, Aigars Grāvers, Armands Alksnis, protams, Raimonds Pauls – šie ir daži no autoriem, kurus iedvesmojusi Ineses dzeja. Bet, sveicot septembra jubilāri, atskats uz viņas trakulīgo jaunību, pagājušā gadsimta 80. gadiem – lūk, kā skan Agra Štrodaha sacerētā dziesma „Kastaņkoks” no grupas „Tukums 3” repertuāra 1986. gada ieskaņojumā.