Kad dzejniece Austra Skujiņa 1932. gadā priekšlaicīgi izraudzījās beigt savu dzīvi, viņu salīdzināja ar trauslu ziedu, kas nolūzis šai pasaulē, kur prāts un jūtas nav savienojami. Skujiņas dzeja – rezignēta un skumja, reizēm trakulīga un sāpīgu nojautu pilna – iedvesmojusi daudzus latviešu skaņražus dziesmām, un, protams, viņu vidū ne mazums vieglā žanra pārstāvju. 10. februārī Austru Skujiņu pieminam 110. jubilejā, un visčaklākais viņas vārsmu komponētājs bijis neviens cits kā Maestro Raimonds Pauls.

Viena no populārākajām dziesmām ar Austras Skujiņas dzeju tomēr ir Viļņa Krieviņa komponētā „Meitenei kafejnīcā”, Skujiņas dzeja iedvesmojusi arī komponistu Jāni Lūsēnu, un 2002. gadā izdots vesels albums „Violets”. Kaut gan padomju laikos tika uzsvērta Skujiņas proletāriskā izcelsme un sociāldemokrātiskās intereses, protams, visbūtiskākais viņas sacerējumos ir dziļi emocionālais pasaules redzējums, sāpīgās atziņas par jūtu pasaules nespēju turēties pretim aprēķinam, naudas varai šajā dzīvē.

1909. gada 10. februārī Vidrižu Kraukļos pasaulē nākusī Austra bija septītais bērns mežsarga ģimenē, uz skolu gāja pašaustās drānās un, kamēr citas meitenes čaloja cita ar citu, bieži sēdēja viena, iegrimusi pārdomās. Pabeigusi Pabažu pamatskolu, Skujiņa izglītoties turpināja jau Rīgā, taču tēva nāve un nepieciešamība uzsākt darba gaitas, neļāva gūt vēlamo izglītību. Austra strādāja par kurjeri un vakaros mācījās Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, kuru pabeidza 1927. gadā. Turpmākajos piecos gados Skujiņa ir mašīnrakstītāja Zemkopības ministrijā, vienlaikus viņa apmeklēja zīmēšanas studiju, studēja arī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē, darbojās marksistisko studentu biedrībā „Zemgalija”.

Pirmo dzejoli Austra sacerēja jau 10 gadu vecumā, pirmā viņas publikācija bija dzejolis „Sapņi” laikraksta „Sociāldemokrāts” pielikumā 1926. gadā. Turpmāk Skujiņas dzejoļi iespiesti gan žurnālos, gan laikrakstos, viņas cienītāju pulks auga augumā, veidojās nozīmīgas draudzības ar savas paaudzes literātiem. Diemžēl, vīlusies mīlestībā un draudzībā, dzejniece, tā arī nesagaidījusi sava pirmā dzejoļu krājuma izdošanu, 1932. gada naktī no 4. uz 5. septembri metās Daugavā, lai upes viļņos atrastu mieru. Pēdējā gaitā viņu izvadīja pusotrs tūkstotis cilvēku, un līdz šai dienai Skujiņas dzeja un liktenis raduši tālu atbalsi lasītāju un arī komponistu sirdīs. Jau pieminēju Raimondu Paulu, kas sacerējis divus ciklus ar Skujiņas dzeju – „Ielu dziesmas”, ko izpildīja aktieris Rolands Zagorskis, un „Pilsētas romance”, ko dziedāja Aija Kukule. Cikla populārākā daļa, protams, ir „Vieglprātīgā sirds” par japāņu ķirsi, kas auga aiz loga, bet šovakar skan 1983. gadā tapušā ieskaņojuma daļa „Šķiršanās dziesma”, pieminot Austras Skujiņas 110. jubileju.