Gan latviešu teātra, gan mūzikas vēsturē uz palikšanu ierakstīts komponista Induļa Kalniņa vārds - viens no daudzajiem latvju muzikālajiem Kalniņiem, slavenā diriģenta Teodora Kalniņa dēls galvenokārt komponēja mūziku Dailes teātra izrādēm, jo laikā no 1951. līdz 1973. gadam bija teātra muzikālais vadītājs. 15. septembrī atskatīsimies uz Induļa Kalniņa 100. jubileju, un spožākās un atmiņā vislabāk palikušās no viņa tēmām, protams, ir Tota dziesma Raiņa lugā „Spēlēju, dancoju” un „Silavas valsis”, kas skanēja Ventas Vīgantes lugā „Palmas zaļo vienmēr”.

Interesanti, ka Indulis Kalniņš, līdzīgi Raimonda Paulam, Zigmaram Liepiņam, Uldim Stabulniekam un citiem, ir bijis tautā mīlēts un kolēģu cienīts komponists bez diploma. Šis 1918. gada 15. septembrī mūziķu ģimenē dzimušais jauneklis savulaik beidzis Rīgas 1. ģimnāziju, apguvis klavierspēli Rīgas Tautas konservatorijā, un turpinājums mūzikas studijām sekoja jau Latvijas konservatorijas kompozīcijas teorijas un ērģeļu klasē. Karš veiksmīgi sāktās mūziķa gaitas pārtrauca, un vēlāk, atjaunojies studenta godā, Kalniņš līdz diplomdarba aizstāvēšanai tā arī nenonāca, jo bija iespējas ķerties pie praktiskas muzicēšanas.

Tagad piemirsies, ka savulaik teātriem bija pašiem savi orķestri, un muzikālais vadītājs vienlaikus bija arī diriģents. Šādi pienākumi Dailes teātrī bija arī Indulim Kalniņam, un savā ilggadējā darbā viņš lieliski iepazina un izjuta skatuves mūzikas specifiku un prasības. Izteiksmīgas muzikālās partitūras radītas latviešu lugām „Indrāni”, „Raudupiete”, „Vaidelote”, „Ziedošais tuksnesis”, pasaules klasikai „Karš un miers”, „Marija Stjuarte”, „Hamlets”.

Indulis līdzīgi savam slavenajam tēva Teodoram Kalniņam bija īsts darbarūķis, kas negozējās slavas saulītē, bet dienu dienas strādāja, tā arī neticis pie lieliem apbalvojumiem, ja neskaita 50. jubilejas koncertu, kas izskanēja Doma koncertzālē, atgādinot par gaviļnieka sasniegumiem ērģelnieka amatā. Kalniņš sacerējis arī paliekošu mūziku vairākām filmām, kuru vidū pazīstamākā ir „Šķēps un roze”, sacerēts krietns skaits ērģeļmūzikas darbu un stāsta, ka skaņradis šad tad redzēts Meža kapos, ar harmonija skaņām izvadot smilšu kalniņā dažus no saviem paziņām. Paša Induļa Kalniņa paliekošais piemineklis ir viņa skaistās melodijas. Šovakar jubilāru simtgadē godināsim ar fragmentu no Andreja Upīša lugas "Ziedošais tuksnesis" – dzied Olga Dreģe.