Šoruden dziedātājs Adrians Kukuvass svinēs savu jau 65. jubileju, un mūsu mūzikas vēsturē viņš galvenokārt iegājis kā neatkārtojams Imanta Kalniņa dziesmu izpildītājs. Taču vienlaikus Kukuvass kopš septiņdesmito gadu nogales veidoja savu solokarjeru arī kā komponists un grupu Proventus un Rekvizīts līderis. Arī 80. gados daudz dzirdējām par Kukuvasa radošo darbību, savukārt deviņdesmitie gadi dziedātājam aizritēja politikas zīmē.

Uz mūzikas ērkšķainā ceļa Adrians Kukuvass nostājās 60. gadu beigās ar grupu Menuets, un tad arī tapa viņa pirmā un droši vien visslavenākā dziesma Krīt visbaltākie sniegi. Tad apmēram desmit gadus Adrians turpināja paklusām komponēt un nevienam no šīs mūzikas neko nerādīja. Bet tad, vēlēdamies iegūt stabilitāti, dziedātājs pievienojās Ādažu kolhoza ansamblim, kur Adrians jau bija iepazinies ar dziedātāju Antru Ozolu, kas kļuva par Kukuvasa dzīvesbiedri. Viņus abus arī Imants Paura pārvilināja uz Filharmonijas ansambli Top Top, kur tā pa īstam uzplauka Adriana Kukuvasa skaņraža daiļrade. Tapa dziesmas Aiziet saule un Jūlijnakts, pirmais dziesmu cikls ar Māras Zālītes vārdiem Rīt varbūt, taču nebija ar ko to ieskaņot. Tad Kukuvass uzrunāja savus bijušos Ādažu kolēģus, sadarbībai pieaicināja arī  Juri Kulakovu, un vienas nakts laikā tapa ieskaņojums. Pēc laiciņa Adrians atgriezās Ādažos, kur arī izveidojās viņa grupa Proventus. Ar to jau otrajā darbības sezonā tika iestudēts Kukuvasa dziesmu cikls Debesu dāvana ar Čaka dzeju. Tie bija  nepublicēti, Mildai Grīnfeldei veltīti dzejoļi, kas daudziem patika, un Proventus nospēlēja vairāk nekā 140 koncertu visā Latvijā.

Kad pārmaiņu vēji skāra Ādažus, Adrians Kukuvass izveidoja jaunu projektu Rekvizīts, ar kuru operetē iestudēja savu rokoperu Nāriņa. Tas bija apjomīgs eksperiments: vairākas vienības, kuras parasti savā starpā nesadarbojas – simfoniskais orķestris, rokgrupa, solisti ar operetes ievirzi, roka dziedātāji, modernais un klasiskais balets. Bija daudz veiksmju un tikpat daudz arī neveiksmju… Par nākamo darbu Operetes teātrī kļuva Kukuvasa komponētais dzejas cikls Caur mākoņu vārtiem ar Austras Skujiņas un Jāņa Ziemeļnieka vārdiem ar Juri Pučku galvenajā – Dzejnieka lomā. Tad pie teātra „stūres” parādījās Oļģerts Dunkers, kas noliedza jebkādus eksperimentus, kaut gan tobrīd jau bija sagatavota Kukuvasa rokoratorija Prometejs. Tā tika atskaņota barikāžu laikā, absolūtās jukās un šāviena skaņu pavadīta, un palika bez lielas ievērības.

Tā īsumā ielūkojāmies Adriana Kukuvasa skaņraža ceļā, un nu laiks atskatīties uz 1981. gadu, kad ansamblī Tip Top iestudēta Adriana dziesma Puķu plūcējs ar Armanda Melnalkšņa dzeju, ko šovakar dzirdēsiet pirmoreiz programmā ZG.