Dziedātājs Andris Daņiļenko savulaik konstatēja, ka nav lielas starpības starp akadēmisko un vieglās mūzikas dziedāšanu neesot – viss balstās uz elpu. Tā arī paša Andra ierakstos grūti novilkt striktu robežu, kas ir ierakstāms mūsu populārās mūzikas vēsturē, kas attiecināms uz plašāku jomu – dziedātas tautasdziesmas, mūsu ziņģu klasika, populāri 30. gadu filmu šlāgeri un, protams, daudz kas no pašmāju ražojumiem, sākot ar Raimondu Paulu un turpinot ar dažnedažādiem vieglāka svara komponistiem. 12. februārī Andris svin apaļo 60. jubileju, solot kādu lielāku koncertu vai pat vairākus – pirms 10 gadiem sarīkojums notika Daņiļenko darba vietā, Nacionālajā teātrī kopā ar Mirāžas džeza orķestri, bet iepriekšējā gadā baritons tūrēja pa Latviju kopā ar apvienību „Draugi”. Kuplākā pulciņā Andrim dziedāt paticis vienmēr, arī saviesīgos vakaros, pat īpaši nelūgts, viņš ar prieku ņēma rokās ģitāru un dziedāja. Cerams, šis dziedātprieks nekur nav zudis, kaut lielākā dienas daļa pašlaik aizrit pedagoga darbā, skolojot Nacionālā teātra aktieru balsis…

Pie pedagoga amata Daņiļenko ķērās tūdaļ pēc aiziešanas no Latvijas radio, kur štata solista amatā aizvadīti 7 gadi un sadziedāts daudz dažāda repertuāra. 1994. gadā klajā laidis savu pirmo solokaseti, dziedātājs turpmāk priecējis ar dažāda satura albumiem, pēdējais no tiem „ Meitenei ar sārtām lūpām” ar Māra Lasmaņa dziesmām klajā nāca 2017. gada nogalē.

Pie skolmeistara darba Andris ķērās arī tādēļ, ka pats piedzīvojis tik labus skolotājus. Kā pirmā minama Maiga Grietēna Kultūras darbinieku tehnikumā astoņdesmito gadu sākumā. Konservatorijā Daņiļenko divus gadus viņš pie Samsona Izjumova, tad piecus – pie profesora Gurija Antipova. Par nopietnu skolu uzskatāms arī kopdarbs ar Raimondu Paulu, kas sākās 1988. gadā ar Ziemassvētku programmu. Maestro, protams, nestrādāja ar balsi, bet izskaidroja vēlamo rezultātu. Domājams, vēl šodien Andri ar labu atceras viņa vokālās studijas Vivo audzēkņi – šai projektā tika ieguldīts daudz laika un naudas, taču kopš 2001. gada Daņiļenko darba adrese ir Nacionālais teātris. Šai vietā iestudēta ne viena vien izrāde ar Ulda Stabulnieka mūziku, bet tagad jubilāra Andra Daņiļenko priekšnesumā lai skan Stabulnieka 1992. gadā ieskaņotā „Dziesma par Turaidas rozi” ar Augusta Smagara vārdiem.