„Uzskatu, ka saksofons var dziedāt!” – romantiskā džeza mūziķis Raivo Stašans

Instrumentālā mūzika, kaut gan reti, tomēr šad un tad skan Latvijas radio 2 ēterā, taču solisti ne vienmēr tiek pieteikti. Līdz ar to Raivo Stašana vārds ne katram liksies pazīstams, kaut viņš ir viens no spilgtākajiem un čaklākajiem Latvijas saksofonistiem jau divu gadudesmitu intervālā. 10. aprīlī viņš nosvinēja apaļo 50. jubileju, kas drīzumā – 11. maijā Salacgrīvā un 13. maijā Jūrmalas džeza klubā tiks atzīmēta ar koncertiem. Tajos Raivo muzicēs kopā ar savu kolektīvu – Mirāžas džeza orķestri, un tiks pieminēti arī šī gada jubilāri, aranžētājs Vitālijs Dolgovs un trompetists, komponists un aranžētājs Gunārs Rozenbergs. Viņa vadītajā Latvijas radio bigbendā sākās Stašana gaitas uz lielās estrādes, un abos koncertos varēs dzirdēt tieši Stašanam veltītu V. Dolgova skaņdarbu.

Raivo uzaudzis Mellužos, tagad vasarās dzīvo Dubultos. Vecāki ar mūziku nebija saistīti, tikai vecāmāte dziedāja baznīcas korī:

„Dziedāju līdzi magnetafona ierakstiem lielajās lentēs. Mums bija Ilmāra Dzeņa, "Čikāgas Piecīšu” ieraksti, atcerējos melodijas. Un vecākiem bija doma - laist mani mūzikas skolā. Otrajā klasē Pumpuru vidusskolā pedagogs Gunārs Kļaviņš atnāca uz skolu, lai izvēlētos sev audzēkņus. Tā sāku mācīties Jūrmalas mūzikas skolā.”

Raivo pirmais instruments bija klarnete. kad pūtēju orķestrī ievajadzējās saksofonistu, Stašans sāka spēlēt saksofonu, un tas padevās labāk. Arī tajos laikos vēl bija jūtamas atskaņas no padomju laikiem, kad gribēja iztaisnot kapitālistu saksofonus. Jūrmalas mūzikas skolā viņš ballītēs vēl nespēlēja, pamazām sāka interesēties par džezu, bigbendiem. Raivo iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā – tur un arī vēlākl Mūzikas akadēmijā viņa pedagogs bija Artis Sīmanis:

„Esmu pirmais saksofonists, kurš beidzis mūsu Mūzikas akadēmiju. Katrā kursā bija viens saksofonists, aiz manis mācījās Artis Gāga, tad Gints Pabērzs. Nodibinājām kvartetu ar Arti Sīmani.”

Kopš bērnības Raivo bija savs instruments. Populārākie saksofonu veidi – soprāns, alts, tenors un baritons – ir pārstāvēti viņa arsenālā, kurā ietilpst arī flauta. Tas esot bigbenda saksofonistiem obligāts instruments, un Stašans to apgūt sāka šajā gadsimtā. Tiesa, Latvijas radio bigbendam viņš pievienojās jau 1994. gadā, paguva tajā muzicēt līdz orķestra likvidēšanai 1995. gada nogalē, jo bija pazīstams ar slaveno saksofonistu Ivaru Birkānu :

„Tajā sastāvā pāris reižu paspēlēju arī baritona saksofonu, bet tā instrumenta man nav – pāris tenora, pāris alta saksofonu. Man ļoti patīk ceļot, un lieliski, ja to var apvienot ar muzicēšanu. Esmu izbraucis 50 pasaules valstis, atliek vēl tikai kādas simts! Ārzemēs, Amerikā, arī nopirku flautu un sāku pūst, kā mācēju, sākumā galva griezās. Tad kaut kā pamazām.”

Pēc Mūzikas akadēmijas beigšanas Raivo piedāvāja braukt uz ārzemēm muzicēt, bet ne uz ielām, jo saksofonistam aukstums nepatīk.  Kopš 2004. gada viņš ir Mirāžas džeza orķestra dalībnieks, piedalījies daudzos koncertos, kur skanējis ne tikai džezs, bet arī latviešu estrāde – ne tikai „Kuldīgas dzīrēs”, bet arī Kuldīgas kultūras centra vadītājas Intas Burnevicas kūrētajos koncertos Latvijas radio studijā un kanālā Klasika. Kopumā Stašana saksofonista žanriskais spektrs ir ļoti daudzveidīgs – viņš muzicējis arī kopā ar LNSO, „Sinfonietta Riga”, orķestri „Rīga”, rokenrola mūziķi Pitu Andersonu, latviešu Elvisu Ivaru Pētersonu, protams, daudziem džeza mūziķiem un kolektīviem. Arī solo Raimonda Paula dziesmas „Kūko, kūko, dzeguzīte” ievadā ir tieši Raivo iespēlēts: „Improvizācijā parādās viss, ko tu zini!”

Reiz TV pārraidē par vienu no ne tikai Latvijas, bet Eiropas labākajiem saksofonistiem nosauktais Stašans jau 90. gados sāka sadarbību ar producentu Gaiti Lazdānu, kad tapa duets „Hameleoni”. Turpinājums sekoja kā apvienība „Kungi” ar Latvijā populāriem dziedoņiem, un ar Gaita Lazdāna kompozīcijām izdots Raivo Stašana pirmais soloalbums „Romantisks solo saksofonam” (2020). Tam par godu notika arī koncerti, un albumā atspoguļojas mūziķa cilvēciskā personība:

„Es sevi nepozicionēju kā džeza speciālistu. Kad deviņdesmitajos gāju spēlēt uz klubu „Hamlets”, tur saksofonists Raimonds Raubiško mani pieteica kā romantiskā džeza pārstāvi. Šinī diskā arī lietots nosaukums – instrumentālā popmūzika, kā Amerikā to sauc. Tā pati popmūzika, tikai nedzied, bet spēlē saksofons.”

Jau kādu laiku Stašans saksofona un klarnetes spēli pasniedz Rīgas 45. vidusskolā, jo mūzika joprojām ir modē un saksofons esot ļoti populārs meiteņu vidū. Viņa paša jaunākais ieskaņojums tapis kopā ar kolēģi Zinti Žvartu par godu komponista Borisa Rezņika 75. jubilejai – dziesmas „I Will Return” instrumentālo versiju viņi atskaņoja kvarteta „Eolika” jubilejas koncertos pērnvasar. Tagad skaņdarbs ieskaņots, tam tapis videoklips, kurā redzams arī, cik izjusti Raivo spēlē flautu:

„Boriss teica, ka man jāsāk dziedāt – esot labs tembrs. Varbūt, kas zina…”