Pianistam Ivaram Kraucim darba pilnas rokas – viņš ir koncertmeistars Ādažu skolā, spēlē klavieres koristiem, dejotājiem, par ko 2023. gada martā saņēma apbalvojumu Gada ādažnieks nominācijā “Kultūra” kā Ādažu Kultūras centra amatiermākslas kolektīvu vadītājs un pedagogs. Šogad 20. aprīlī Ivars svin 75. jubileju – iepriekš apaļās, nozīmīgās gadskārtas atzīmētas ar koncertiem, kuros priekšnesumus sniedza Krauča kolēģi un viņa vadītā ansambļa „Suvenīrs” dalībnieki. Ādažnieks Ivars ir kopš 1971. gada, kad pie klausītājiem devās viņa dibinātā grupa „Suvenīrs” – arī par tās vēsturi raidījumā…

Nozīmīgu jubileju marta mēnesī šogad svinējusi arī ansambļa „Suvenīrs” soliste kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem – Inese Bumbiere, pilnajā uzvārdā Bumbiere-Kaže, Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Inese un Ivars daudz uzstājušies ne tikai ansambļa ietvaros, bet arī muzicējuši deju vakaros, piemēram, klubā „Vecrīga” un daudzviet citur, piedaloties arī saksofonistam Albertam Kekļam. Pēdējā uzstāšanās notika pērnā gada nogalē:

„Turpinām saglabāt nosaukumu „Suvenīrs”, to rakstot uz afišas”.

1969. gadā Ivars Kraucis kopā ar karavīru ansambli „Zvaigznīte”, kurā arīdzan bija vadītājs, uzstājās tikko ekspluatācijā nodotajā Ādažu kultūras namā. Kolhoza vadītājam iepatikās priekšnesums, viņš aicināja mūziķus pēc demobilizācijas izveidot Ādažos grupu. 1971. gada janvārī Kraucis un „Zvaigznītes” mūziķis Dmitrijs Grozovs sāka veidot grupu. Tā sākās tradīcija kolhoziem veidot savus ansambļus – pēc „Suvenīra” tapa „Selga” Lapmežciemā, „Viktorija” Bauskas rajonā un citas grupas.

 „Kolhozs „Ādaži” vieni no pirmajiem Latvijā sāka nodarboties ar palīgražošanu, netālu no centra bija cehs, kas gatavoja koka izstrādājumus. Ar partijas sekretāru un priekšsēdētāju runājām, tika pieminēts šis „suvenīru cehs”. Tā arī radās nosaukums, jo arī mūziķi, kad nebija noslogoti, cehā pastrādāja.”

Ivars Kraucis dzimis Jaunpiebalgā, td pārcēlies uz Ikšķili, kur arī sāka mācīties klavierspēli, pirmo koncertu sniegdams kopā ar dejotājiem kā mazs zēns. Pēc tam viņš iestājās J. Mediņa mūzikas skolā, spēlēja klavieres restorānā „Astorija”, arī Ogres ansamblī „Metronoms”, līdz viņu iesauca armijā.

Inesei Bumbierei muzikālajā ceļā „Suvenīrs” nebija pirmais pieturas punkts:

"Dziedāšana ir bijusi blakus lieta manam pamatdarbam kopš pirmsākumiem. Kad kultūras darbinieku tehnikumā iestājeksāmenos pārbaudīja muzikalitāti, mani iedalīja pie Maigas Grietēnas. Dziedāju tehnikuma ansamblī pie Inrigo Arāja, pusgadu padziedāju Virsnieku namā, tad Bulduru sovhoztehnikuma ansamblī pie Mirvalža Celmiņa. Ivars tur spēlēja klavieres, tā ka esam pazīstami kopš 1977. gada.”

1980. gadā Bumbiere pēc tehnikuma beigšanas sāka strādāt Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras namā, kuras ansamblī „Harmonija” Inese jau bija sākusi dziedāt iepriekš. Ansambļa vokālā pedagoģe bija Lolita Vambute, kādreizējā grupas „Suvenīrs” soliste:

„Ar „Harmonijas” vadītāju Edvīnu Melnalksni Vambute klausījās mani, paņēma kā kolektīvam noderīgu. Ar to arī sākās nopietnāka dziedāšana uz skatuves”.

Bumbiere pati arī sacerējusi pa dziesmai, lasot iedvesmojošu dzeju, viņa piedalījusies arī šlāgeraptaujā. Regulāri Inesei nācies skaidroties, ka viņa nav rados ar Noru Bumbieri, ka slavenās solistes māsa bija Māra Bumbiere, tagad Zustrupa, nevis viņa.

„To radniecību man sev „sien klāt”. Tagad ir dziedātājs Ainārs Bumbieris. Viņš ir no Skrundas, tāpat kā es, un domā, ka viņš varētu būt mans dēls, par ko esmu priecīga – izskatīgs un simpātisks puisis, labi dzied.”

Inese, konkursa „Gaujas atbalss” divkārtēja laureāte un sieviešu kora „Dzintars” dziedātāja, uzskata, ka labas dziesmas pamatā ir izdevies teksts, kas rada iedvesmu mūzikai. Tas ir arī Ivara Krauča daiļrades princips, viņš nav pieskaitāms daudzrakstītājiem, vairāk centies veidot repertuāru saviem kolektīviem, nevis izpaust emocijas.

„Dziesmu skaitu nezinu. Koncertos tauta pieprasīja kaut ko zināmu, baudāmu, pret svešu mūziku izturējās ar piesardzību. Dziesmas uzradās stipri vēlāk līdz ar nepieciešamību, strādājot ar vokālajiem ansambļiem. Daudzi gan pārmeta, ka par grūtu.”

Ansamblī „Suvenīrs” dziedāja Lolita Vambute, Mirdza Zīvere, Aija Jagere, Vilnis Brēža, Jānis Krūzītis, Verners Tauriņš, vienu gadu arī Ojārs Grinbergs, sākumā bija meiteņu ansamblis. Grupā muzicējuši Roberts Krūmiņš, Ēriks Naļevaiko, Valdis Zirnis, Edmunds Ozols, Andrejs Smiltēns, Ēriks Ceļdoms, Pauls Gerasimenko (Jaunzems) un citi.

Šogad aprit 60 gadu, kopš darboties sāka karavīru ansamblis „Zvaigznīte” – neparasts kolektīvs, kurā apvienojās obligāto karadienestu pildoši mūziķi vai muzikāli jaunieši. Viņu pienākumos ietilpa ne tikai koncerti virsnieku ballītēs, bet arī rīta junda, modinot celtnieku bataljona zaldātus rīta rosmei:

„Mani personīgi uzrunāja Uldis Stabulnieks, piedalījos skatē ar „Metronoma”, laikam saprata, ka man kā jaunam čalim varētu draudēt armija. Uldis devās mājās, es iesaucos. Pirms manis vēl bija pianists Olafs Šlesers, ar kuru kopā paspēlēju, vadītājs vēl bija Gunārs Rozenbergs, ar kuru gadu iznāca muzicēt kopā. Jā, un „Zvaigznītē” uz skatuves uzvedu Vladislavu Juhņeviču!”

Kraucis gan sevi neuzskata par džezistu, taču žanra likumsakarības pārzina. Viņš var spēlēt klavieres daudzos stilos, to darījis arī uz kruīza kuģiem, taču Ivara stihija ir deju mūzika. Ar grupu „Suvenīrs” izdoti divi ierakstu albumi, un par savu galveno uzdevumu mūziķi uzskatīja – iepriecināt klausītājus. Kopā ar Inesi Bumbiere deju pavadījumus Ivars joprojām būtu gatavs atskaņot vairāku stundu garumā, un tādu profesionāļu Latvijā nav daudz:

„Kopš bērnības man ar ritmiem un tempiem problēmu nebija. Un šajā lietā par repertuāru – deju mūziku – mums ar Inesi sakrīt domas!”