Pirms desmit gadiem savu 40. jubileju mūziķis, komponists, ap 2600 aranžējumu autors Kristaps Krievkalns svinēja ar koncertu un albuma „40. Takts” izdošanu. Tagad, atzīmējot 50. Jubileju, koncerti būs jau trīs un izdots vinila skaņuplate „Krastā saviļņots” ar Kristapa kormūzikas ciklu, kas tapa sadarbībā ar Kārli Kazāku kā dzejas autoru un kori „Anima” diriģentes Lauras Leontjevas vadībā. „Tas man ir lielākais gandarījums,” apgalvo Krievkalnu muzikālās dinastijas pārstāvis, un tēva jubilejas koncertos muzicēs arī Kristapa vecākais dēls Kristians.

Muzikālās dotības Kristaps mantojis no mammas Kristīnes, kas dziedāja pie Elgas Igenbergas viņas vokālajā ansamblī „Triole”, pēc tam ansamblī „Daile”, bija Valsts akadēmiskā kora administratore. Kristīne dzīvoja Rīgas centrā, Krievkalnu dzimtas dzīvoklī kopā ar māsu Māru, slaveno estrādes dziedātāju, kuras meita Agnese Kristapam ir kā māsa:

„Mana bērnība pagāja lenšu zīmē. Mums bija gaiši zils magnetafons ar iedzeltenām pogām, un tīņa vecumā, no divpadsmit līdz sešpadsmit, citiem mājās stāvēja grāmatas, man bija pilni plaukti ar lentām. Ļoti aktīvi klausījos ārzemju mūziku, no kuras smēlos savas izjūtas par to, kā tai jāskan.”

Māra no radio nesa jaunākos ierakstus, sakopētus lentēs, to visu dzirdēja Kristaps, kas ļoti uzsūca šīs skaņas. Diemžēl lenšu kolekcija nav saglabājusies, toties sava jubilejas koncerta otrajai daļai Krievkalns devis nosaukumu „Istabā pie melomāna”. Tā kā Kristaps jau padsmitnieka vecumā izveidoja savu pirmo grupu „Solo”, tad tās ieraksti Latvijas radio 1994. gadā ir vieni no pēdējiem, kuri veikti lentēs, nevis digitāli. Ar „Solo” Krievkalns piedalījās Madonas festivālā „Sinepes un Medus”, un tolaik viņš ne tikai spēlēja taustiņinstrumentus, bet arī dziedāja, ko pēdējos gadudesmitos praktiski vairs nedara.

„Digitālais savulaik šķita tik vilinošs, ka lentes aizgāja nebūtībā. Tagad gan ir skaņuplašu un lenšu renesanse.”

Izņemot vienu dziesmu, koncertos skanēs tikai un vienīgi Kristapa paša kompozīcijas un aranžējumi, pirmo daļu atvēlot labus panākumus guvušajam ciklam „Krastā saviļņots”, kas 2021. gadā skanēja pat ASV - XV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Minesotā.

Kormūzika Kristapam ir pašsaprotami tuva, viņš beidzis E. Dārziņa mūzikas vidusskolas kora klasi, ir diplomēts kordiriģents, protams, dziedāja slavenajā zēnu korī. Deviņdesmito pirmajā pusē Krievkalns sāka sacerēt mūziku, viena no pirmajām viņa dziesmām „Putni” ar grupu „Solo” varētu būt skanējusi LTV rīkotajā konkursā „Meklējam solisti” 1994. gadā.

„Mēs ar „Solo” vispirms fokusējāmies uz instrumentālo mūziku, kas ir mana vājība. Mūzikā meklēju vispirms sajūtas, vienalga, vai tās ir skumjas, prieks, garlaicība, enerģija. Ar laiku, protams, tas ir mainījies, tagad, rakstot dziesmas, primārais man ir vārds un vārda spēks, kuram pielieku augstumus un tempu – ātrāk, lēnāk.”

Krievkalns pats vārdus nekad nav rakstījis, un labas dzejas atrašana, pēc viņa domām, ir loterija. Ciklā „Krastā saviļņots” par veiksmi kļuva cieša saikne ar Kazāka idejām, bet sākumā varbūt pirmā dzima melodija, tad klāt kāds pierakstīja mūziku. Pirms desmit gadiem Kristaps sacerēja dziesmu savai tantei Mārai, kura atrada Arnolda Auziņa dzejoli „Manas dzīves dienas”:

„Man ļoti patika. Un man gribējās sacerēt dziesmu, kas būtu tā īsti viņas žanrā, viņas ziedu laikam atbilstoša. Tā laika orķestrācijas lielajam sastāvam man šķiet kaut kas romantisks, skaists.” 

Ja Māras Krievkalnes ierakstu ir samērā daudz, tad Kristaps nav atmetis cerību, ka kaut kur atradīsies viņas vecmāmiņas Zelmas Krievkalnes balss ieskaņojums – viņa daudz uzstājusies Rīgas radio. Dziedāja arī vectēvs Pēteris, kas gan šo aizraušanos nolika malā, lai strādātu kā matemātikas skolotājs. Muzikālās dotības bija arī Māras un Kristīnes brāļiem, piemēram, Pēteris labi spēlēja klavieres, bija pat Liepājas orķestra „Neptūns” pirmā sastāva dalībnieks, taču rokas trauma liedza viņam mūzikā gūt lielus panākumus. Kristapa mamma Kristīne apguvusi mediķes profesiju, bet līdz ar dēla piedzimšanu dziedāšanai laika palika arvien mazāk:

„Viņa man ir stāstījusi, ka vesta tautastērpā ar „ātro palīdzību” ar sirēnām, kad bija jāpaspēj uz koncertu no darba. Kad es sāku iet 1. klasē, lai varētu izsekot manām gaitām, mamma pārgāja uz Valsts kora bibliotēku. Pēc tam kā administratore braukāja ar akadēmiskajiem mūziķiem pa Latviju. Ļoti labi atceros sajūtu – kā piektdiena, sestdiena, tā neviena nav mājās.”    

Abas Kristapa dzīvesbiedres – Madara Celma un Ginta Krievkalna (Ēķe) – sastaptas muzikālajās gaitās, līdz ar to tapušas nozīmīgas muzikālās sadarbības un Ginta uzstāsies jubilāra koncertos, kuros dalībnieku vidū ir arī Ieva Kerēvica, Normunds Rutulis, Mārtiņš Kanters. Krievkalna sacerējumus izpildījusi arī Aija Andrejeva, Elīna Silova, Kristaps sadarbojies ar grupu „Dakota”, pēdējos gados – ar ansambli „Krasts”, kuras koncertu pirmoreiz piedzīvoja kā dārziņskolas audzēknis astoņdesmito nogalē.

Jaunākās mūziķa meitas Kristīne un Zelma pašlaik nespēlē, ja būs interese par mūziku, tēvs atbalstīs.

„Neko citu savā dzīvē, izņemot mūziku, neesmu redzējis. Bet manas paaudzes mūziķiem veiksmes stāsts ir tas, ka bijām ļoti maz. Akadēmiskajā skolā vieni no retajiem, kas aizrāvās ar estrādi, vieglo žanru – izlēcēji. Tagad ir džeza nodaļas, konkurence ir nenormāli liela.”

Kristapa Krievkalna 50. jubilejas koncerti notiks 7. aprīlī: Cēsīs, Vidzemes koncertzālē; 20. aprīlī: Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS; 17. maijā (kas ir arī Kristapa dzimšanas diena): Rīgā, VEF Kultūras pilī.

„Pats otrajā daļā vadīšu programmu, jo gribu, lai koncerts ir personisks, lai varu kaut mazliet pastāstīt par sevi, savām sajūtām, savām domām.”