"Esmu dumpinieks akadēmiskajā vidē" - dziedātājs Nauris Indzeris ("5.Šlaka")

Kaut gan kāds pazīstams sakāmvārds vēsta, ka mūzas klusē tad, kad dārd lielgabali, tā dzīvē tomēr nenotiek. Un 26. aprīlī Rīgā VEF kultūras pilī, kā arī 15. maijā Ogres novada Kultūras centrā Operetes teātris ielūdz uz koncertu programmu „Mīlestības mūzika”. Koncertu īpašā viešņa būs Kijivas Nacionālā akadēmiskā operetes teātra soliste Mariana Bodnara, un, protams, abos koncertos uzstāsies arī latviešu dziedātāji, kuru vidū Sonora Vaice, Anta Jankovska, Latvijas radio 2 klausītājiem labi pazīstamais Dainis Skutelis, kā arī Nauris Indzeris, baritons ar plašu ampluā. Deviņdesmito vidū  viņu reti kurš uzrunāja vārdā, jo deju mūzikas grupā „5.Šlaka” solists maskējās ar pseidonīmu Lielais Zābaks.

Nauris mācījās Gulbenes mūzikas skolas zēnu kora klasē, bet ceļš pēc stundām biežāk aizvijās uz vietējo Pionieru namu, kur darbojās vokāli instrumentālais ansamblis „Helios”. Tajā Indzeris muzicēja kopā ar savu „5. Šlaka” cīņubiedru Aldi Zaļūksni, pazīstamu ar „segvārdu” DJ Midis, kā arī Ralfu Rubeni – vēlāko projekta „Tranzīts” līderi.

"Mācījos laikam 7. klasē. Tur bija kaut kādi instrumenti, kosmiska basģitāra, elektriskās ērģeles. Paši mācījāmies – galvenais bija mūsu entuziasms un degsme pierādīt citiem, ka latviešu estrādes dīķis ir sastāvējies.”

 Indzeru ģimenē visiem bija labas balsis. Nauris sevi sauc par trešo tēvadēlu – sākumā gan viņš ļoti aizrāvās ar sportu, un tikai smaga trauma, lecot uz galvas ūdenī Stāmerienās ezerā, šim vaļaspriekam pielika punktu. Topvasar enerģiskais jauneklis piepelnījās, strādājot uz kombaina par palīgu. Pļaušana turpinājās līdz vēlai naktij un vakarā gribējās nopeldēties.

"Tur bija gara laipiņa ezerā, aizgāju līdz galam un lēcu ūdenī. Ieplēsu sprandu, mugurkaulu nedaudz sabojāju, un mana sportista karjera bija galā. Bet tad jau es mācījos Valmierā, Viestura vidusskolā."

Naura Indzera pirmie dzīves gadudesmiti aizritēja Gulbenē, Rankā, Skrīveros, pārcelšanās bija saistītas ar tēva-agronoma profesiju. Puisim gribējās darīt kaut ko radošu, viņš iesaistījās Ģirta Ķestera tēva vadītajā teātra pulciņā, kur dziedāt īsti gan nevajadzēja. Toties Nauris dziedāja zēnu vokālajā ansamblī, tovadīja skolotājs Ilmārs Lāzo, ar ansambli notika koncerti Valmieras apkaimē.

„Sapratu, ka varu nodziedāt augstāk, labāk, skaļāk. Un pēc vidusskolas gāju uz Rīgu, Operetes teātra jauno aktieru kursiņu teātra pašās beigās, kad repšu rubļi mainījās uz latiem un mana alga bija septiņi lati piecdesmit santīmu. Man pat iedeva lomu – biju Karuseļa vīrs, pieteicu ainas izrādē „Latvijas karalis”.

Šis darbs ilga pusotru gadu. Pēc tam Indzeris tika uzņemts Jāzepa Mediņa mūzikas koledžas vokālajā nodaļā, mācījās pie Lailas Grietēnas. Akadēmiskajā vidē šāds puisis bija interesanta parādība, un varbūt Nauri izglāba labi noskaitītais Aleksandra Čaka dzejolis.

Vēl pirms Valmieras Indzeris sāka dzejot pats. Šo vaļasprieku dziedātājs gan ir atmetis, taču grupas „5. Šlaka” dziesmas sacerētas ar viņa vārdiem. Tie gan tapa ar jau gatavu mūziku , starp citu, arī grupas „Tranzīts” repertuārā bija dažas dziesmas ar Naura dzeju, savukārt grupas nosaukumu Ralfs Rubenis paņēma no Indzera dziesmas, kura tā arī saucās – „Tranzīts”.  

„Visiem bijis periods – mīlestība, ilgas pēc kaut kā. Man tajā laikā gribējās spridzināt, ne jau tiešā nozīmē, bet… Likās, ka sanāk kaut kas foršs. Bet sākumā mēs spēlējām riktīgu pankroku, tās dziesmas ir ierakstītas, glabājas kaut kur pie Miža mājās. Tad bija grupa „Klaidonis” līdz Ralfs izveidoja savu grupu.”

Daļēji 1995.gada „5. Šlakas” debija deju mūzikas jomā uzskatāma par nejaušību – kā balvu Madonas festivālā „Sinepes un Medus” Nauris un Aldis saņēma stundu studijas laika mūzikas izdevniecībā „Balss”. Pēc tam viņiem piedāvāja ieskaņot pilnu programmu – puišiem pievienojās meitene, Ieva Prande jeb Eva. Viņa pirms koncertiem Naurim, kas tolaik deju mūzikas aprindās sevi pieteica ar pseidonīmu Lielais Zābaks, veidoja frizūru ar matu bumbulīšiem. Un koncertu bija daudz – Balvi, Rēzekne, Preiļi, Cēsis utt. Pirms dažiem gadiem „5. Šlakas” dalībnieci sapulcējās no jauna, lai sniegtu ekskluzīvu koncertu Lejasciemā:

„Kad izdevām albumu „Aeroplāns”, sapratu, ka daļa no tā, ko gribēju teikt, ir jau pateikta. Tad jau Midim parādījās citi projekti, man bija vairāk jāmācās, un…”

Ieguvis maģistra grādu Latvijas mūzikas akadēmijā, dziedātājs Nauris Indzeris papildinājies arī meistarklasēs ārzemēs. Viņš piedalījies arī vairākās LNOB izrādēs, taču no jau krietnu laiku ir viens no aktīvākajiem solistiem atjaunotajā Operetes teātrī, kas darbojas pagaidām bez pastāvīgām telpām. Indzeris dziedājis Aristīdu operetē „Balle Savojā”, grāfu Danilo operetē „Jautrā atraitne”. Viņa duetu partnere bijusi Anta Jankovska, bet visbiežāk Sonora Vaice, kas atveidoja galveno lomu multimediālajā monooperā “Cilvēka balss. Telefons” –  par šo darbu, kurā piedalās arī Indzeris, saņemts augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā - Lielā mūzikas balva 2021 kategorijā “Gada uzvedums”. Maijā notiks vairākas šīs monoperas izrādes Cēsīs, Liepājā un Rīgā.

Jau sen dziedātājs strādā par jauniešu kora „Balsis” vokālo pedagogu, koris šogad svin 35. jubileju, un arī šajā jomā viņam daudz darba. Jāatlicina laiks arī saviem soloprojektiem - 24. aprīlī Nauris Indzeris sniegs solokoncertu Raunas baznīcā kopā ar ērģelnieci Ilzi Rāceni un padomā arī soloalbuma izdošana kopā ar koncertmeistari Helēnu Laukmani.