Dienu skrejā garām nepamanīta paslīdējusi dzejnieka Arnolda Auziņa 85. jubileja – ražīgais literāts ir arī daudzu prozas grāmatu autors, bijis ne tikai Rakstnieku, bet arī Žurnālistu savienības biedrs, darbojas Dramaturgu ģildē un Rīgas Latviešu biedrības literatūras sekcijā, bet, pats galvenais, ar Auziņa dzeju pēc viņa paša aprēķiniem sacerēti apmēram 3 simti dziesmu!

Neņemos pārskaitīt, vai tik, vai mazāk, mūsu fonotēkā atradu apmēram 200 ieskaņojumu ar Auziņa dzeju, visdažādāko skaņražu sacerējumu, kuru vidū, pirmkārt minama Elga Igenberga. Komponiste sadarbībā ar Auziņu bija ķērusies klāt vairāku operešu iecerēm, no kurām gan palika tikai virkne dziesmu. Katrā ziņā arī Raimonda Paula bagāžā ir vairākas dziesmas ar Arnolda Auziņa vārdiem – Balāde manam vectēvam un Sapņu princis, kā arī visiem labi pazīstamā Somu pirts.

Arnolds Auziņš pasaulē nācis 1931. gada 29. novembrī Talsu rajona Dundagas pagasta Mālejās. Pēc Ģibzdes pamatskolas Arnolds mācījās Dundagas vidusskolā, pēc kuras beigšanas. 1950. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Jau studiju gados Auziņš sāka strādāt avīzes Pionieris redakcijā, vēlāk kļuva par žurnāla Draugs literārās nodaļas vadītāju. Pirmais Arnolda Auziņa dzejolis publicēts 1957. gadā, un desmit gadus vēlāk tam sekoja pirmais dzejoļu krājums Smaids. Savus dzejoļus Auziņš rakstījis pārsvarā optimistiskā, reizēm viegli romantiskā noskaņā, literātam ļoti padevušās arī anekdotes, kas sakopotas 7 grāmatās. Izdoti Auziņa stāstu krājumi, vēsturiskas grāmatas, viņa dzejoļi tulkoti angļu, krievu, lietuviešu un citās valodās.

Apbrīnojami dzīvespriecīgs un darbīgs Arnolds Auziņš ir joprojām, par spīti gadu nastai. Izdots arī viņa biežāk komponēto dzejoļu krājums, kur var konstatēt, ka viens no iemīļotākajiem dzejoļiem bijis Mārtiņroze. Un skaņraži, kurus iedvesmojusi Auziņa dzeja, nāk gan no akadēmiskā, gan populārā žanra. To vidū līdzās jau minētajiem Paulam un Igenbergai bijuši Aleksandrs Kublinskis, Gunārs Freidenfelds, Romualds Kalsons, Andrejs Jansons, Vilnis Salaks, Jānis Ozoliņš, Valters Kaminskis un citi. Bet nu, godinot Arnoldu Auziņu pirms neilga laika nosvinētajā 85. jubilejā, lai skan Gunāra Freidenfelda sacerējums ar lakonisko nosaukumu Dziesma Viktora Lapčenoka priekšnesumā 1984. gada ierakstā.