Gluži tāpat kā viņa brālis Edgars Liepiņš, arī Pēteris Liepiņš ir labs dziedātājs un savā aktiermeistarībā – labs raksturotājs, tālab režisori viņam uzticējuši ne jau mīlētāju lomas, bet gan spilgtus raksturus. Viens no tādiem bija Trufaldīno lugā „Divu kungu kalps”, kuru Liepiņš iestudēja, svinot savu 50. jubileju. Tas bija 1993. gads, un kopš tā laika pagājuši 25 gadi – 28. maijā aktierim apritējuši 75…

Pēteris dzimis Ērgļos, kur beidzis vidusskolu, tad pēc dienesta armijā, droši vien vecākā brāļa piemēra pamudināts, iestājās Dailes teātra IV studijā. Jau mācību laikā, 1966. gadā Liepiņš sāka piedalīties izrādēs, kur viņa pirmās lomiņas bija kučieris Hašeka „Šveikā” un sulainis lugā „Gesta Berlings”.

Kopš 1971. gadā konservatorija pabeigta un iegūts aktiera diploms, no sava Dailes teātra Liepiņš nav šķīries. Viņa jaunākā loma ir Kārlis izrādē „Balta vārna melnā krāsā”, un savos darba gados Pēteris lielākoties tēlojis komiskus un groteskus tēlus. Bijušas, protams, arī muzikālas lomas dziesmu spēlēs, un 1995. gada Raimonda Paula un Māras Zālītes mūzikla „Meža gulbji” iestudējumā Pēteris Liepiņš beidzot tika pie Karaļa lomas savā karjerā.

Par aktiera zvaigžņu stundām saucamas izrādes „Jērādiņa:” un „Jefiņš saka: „Akurāt, īstā laikā esmu klāt" – abās skatītāji varēja novērtēt Liepiņa fantastisko spēju acumirklī pārceļot no satīras uz liriku un atpakaļ. 2002. gadā Pēteris apbalvots ar sava brāļa vārdā nosaukto Edgara Liepiņa balvu, saņemts arī Triju Zvaigžņu ordenis, un gan kinorežisoru, gan komponisti nav varējuši turēties pretim Liepiņa personības un meistarības valdzinājumam. Komponists Ungars Savickis ar Liepiņu sadarbojies vairākkārt, gan sacerot Jefiņa dziesmas, gan radioiestudējumā „Saulgožu pagasta ainiņas”, un ar dziesmu no tām – „Ugunszieds” ar Dainas Strelēvicas vārdiem sveicam aktieri Pēteri Liepiņu 75. jubilejā.