Kas īsti bijis komponists Romualds Grīnblats, kam šogad 11. aprīlī būtu svinama 85. jubileja? Varbūt pietiks, ja nosaukšu dziesmiņu "Janušeks" – jā, šis ir Grīnblata skaņdarbs, ko savulaik, 1964. gadā tik spoži nodziedāja Aino Bāliņa.

1930. gada 11. aprīlī dzimušais Romualds Grīnblats, pēc tautības ebrejs, pasaulē nācis tālu no Latvijas ,Tverā, un nav īsti zināms, kāpēc viņš izdomāja stāties "Latvijas Valsts konservatorijā", kur 1950. gadā kļuva par ievērojamā simfoniķa Ādolfa Skultes kompozīcijas klases audzēkni. Pēc studijām Romualds Grīnblats sāka strādāt par Latvijas Radio skaņu režisoru, paralēli čakli komponēdams. Ar sava 1959. gada baletu "Rigonda" Grīnblats kļuva par tā brīža Padomju Latvijas mūzikas pozitīvo tēlu, tiek sumināts kā daudzsološs skatuves darbu komponists. Pie slavenākajiem un tautā iemīļotākajiem veikumiem visupirms minama Grīnblata mūzika izrādei "Tils Pūcesspieģelis" un "Zaļais putniņš", un jāsaka, ka skaņradis bija ļoti labi apguvis latviešu valodu, kas ļāva viņam sacerēt lieliskas dziesmas. Grīnblata Rīgas laika galvenie skaņdarbi līdzās jau minētajiem bija četras simfonijas, mūzika kinofilmām, to skaitā  "Kārkli pelēkie zied",  teātra izrādēm "Pāvilielas zēni" un "Pīters Pens" (arī ar Čaklā dzeju, kur skanēja arī "Vendijas dziesmiņa", pazīstama kā "Uzsniga sniedziņš balts" "Brāļu Ziemeļu" muzikālajā versijā). 70. gadu vidū komponists pārcēlās uz Ļeņingradu, kur arī aizgāja mūžībā 1995. gada 14. augustā.

Manis jau pieminētā, līdz šim populārā Romualda Grīnblata dziesma "Janušeks" nāk no Jaunatnes teātrī iestudētās Gunāra Priedes divcēlienu komēdijas "Lasīja Bebre", kas pirmizrādi piedzīvoja 1964. gada 9. oktobrī. Grīnblata dziesmas tai tapušas ar Māra Čaklā dzeju, un tautā aizgāja "Janušeks" un arī "Dziesmiņa par laimi", ko Radio iedziedājusi Margarita Vilcāne. Un to arī par godu komponista Romualda Grīnblata 11. aprīlī gaidāmajai 85. jubilejai šovakar klausāmies programmā ZG LR2.