Allaž gaidīts viesis programmā Zelta graudi ir dziedātājs un aktieris Edgars Zveja, kura mūžs nesaraujami saistīts ar mūsu Operetes jeb Muzikālās komēdijas teātri.

Pēc tam, kad ar Jurija Miļutina operetes Trembita izrādi 1952. gada rudenī tika uzsākta sezona Operetes teātra jaunajās telpās ar zāli 800 klausītājiem Brīvības, toreizējā Ļeņina ielā, publika uz Muzikālās komēdijas teātri sāka plūst arvien kuplākā pulkā. Par lūzuma brīdi kļuva Arvīda Žilinska un Elīnas Zālītes muzikālās komēdijas Zilo ezeru zeme iestudējums 1954. gadā. Tieši Edgara Zvejas atveidotais kolhoza priekšsēdētājs Mikola kļuva par izrādes centrālo asi, Zvejas varonis dižojās kuplām ūsām, taču panākumu ķīla, protams, nebija ūsas, bet Arvīda Žilinska burvīgās melodijas.

Jaunais komponists Raimonds Pauls jau tais laikos bija acīgs spožu talantu meklētājs, un savām pirmajām dziesmām uz ierakstiem uzaicināja Operetes teātra zvaigzni Edgaru Zveju. Dziedātas tika ne tikai Paula dziesmas, bet arī mūžzaļas melodijas, un, pateicoties radio skanošajiem ierakstiem, 50. un 60. gados Edgars Zveja kļuva par teju vai ģimenes locekli katra latvieša mājā. Zvejas brīvā, sirsnīgi siltā balss, kas plūda no radio, izstaroja it kā uzticību un atklātību reizē. Laikā, kad sevišķi lauciniekiem pieticīgās rocības dēļ pieeja kultūras labumiem bija liegta, tieši radio kļuva par galveno informācijas avotu. Zvejas balss ieraksti tika raidīti vairākas reizes dienā – studijā pie mikrofona viņš dziedāja tikpat lieliski, intonatīvi tīri un artistiski kā uz skatuves. Šis dziedātājs un aktieris iemiesoja tādu pašu labestību un cilvēcību, kas skanēja viņa izpildītajās vienkāršajās estrādes dziesmas, kurās Zveja apdziedāja kolhoza brigadiera bildinājumu, mežā mītošo vāverīti un priecājās, ka „atkal līst rudenīgs lietus”. Vienkāršība un siltas personības starojums strāvos arī no šīs, 1958. gadā radio studijā iedziedātās franču dziesmiņas Bite un taurenītis Edgara Zvejas un Raimonda Paula un Egila Švarca vadītā radio estrādes seksteta priekšnesumā.