70. un 80. gados Rīgas radio programmā nereti tika iekļauti radio sieviešu vokālā ansambļa koncerti – 1975. gada decembrī dziedātājas kļuva par štata darbiniecēm, turpmākajos desmit gados kuplinādamas ar savām skaistajām balsīm ne viena vien solista priekšnesumus un ieskaņodamas daudz latviešu un ārzemju autoru dziesmu.

Jāsaka, ka jau 50. gadu vidū radio darbojās sieviešu vokālais ansamblis, kas tolaik bija sekstets, kura dalībnieces sanāca kopā tikai uz ierakstiem, un nekāda koncertdarbība nenotika.

Līdzīga prakse tika turpināta arī vēlāk, kas 60. beigās tika izsludināts konkurss dalībai radiokomitejas sieviešu vokālajā ansamblī, uz kuru toreiz pieteicās Māra Krievkalne, Diāna Cīrule un citas dziedošās meitenes, kas brīvajā laikā piedalījās ierakstos, un meiteņu balsis tolaik skoloja Juris Kļaviņš, kā arī Jānis Zirnis.

70. gadu beigās jau par štata kolektīvu kļuvušā sieviešu ansambļa galvenais audzinātājs bija komponists un skaņu režisors Ivars Vīgners, kura tā laika skaņdarbos meiteņu balsis ir neatņemama sastāvdaļa. Daudzi komponisti dziedātājām rakstīja īpašas vokalīzes – dziesmas bez vārdiem, lai ar šīm skanīgajām balsīm papildinātu orķestra saliedēto skanējumu.

Pēc dziedātāju konkursa 1980. gadā no sieviešu vokālā ansambļa bija spiestas aiziet Diāna Cīrule un Agnija Grinberga. Viņu vietā līdzās Brigitai Lindei un Ivetai Groblei–Lovniecei stājās Siguldas estrādes orķestra soliste Valda Eizenšmite un dziedātāja Rita Trence. Šādā sastāvā ansamblis darbojās līdz 1985. gadam. Dziedātājas sāka veidot pašas savas koncertprogramms, kas parasti tika parādītas televīzijā, Latvijas dziedātājas aicināja arī uz Ostankinas televīziju, kur viņas noturētas par īstām ārzemniecēm. Maskavā radio ansambli ļoti iemīļoja, meitenes sāka uzstāties pat Jurija Ņikuļina cirka un estrādes programmā kopā ar citiem slaveniem dziedātājiem, kuru vidū bija Jāks Joala, Anna Veski un citi. Šoreiz rudenīgs atskats uz 1980. gadu, kad pirmā sastāva dziedātājas iemūžināja Voiceha Kšinska dziesmu Uz redzēšanos, vasara.