Laiks kādai nedzirdētai melodijai no Maestro Raimonda Paula bagātīgā dziesmu pūra. Tā tapusi laikā, kad jau bija piedzimušas pirmās viņa klasiskās estrādes dziesmas Mežrozīte, sekoja Tev, mana labā, Baltijas jūra, Nepārmet man, Dziesma nenosalst un citas, kas tika iekļautas Rīgas estrādes orķestra repertuārā. Orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Raimonds Pauls bija no 1965. līdz 1971. gadam, un viņa pārziņā bija jaunu skaņdarbu radīšana gan solistiem, gan arī Rīgas estrādes orķestra sieviešu vokālajam ansamblim. Tika atskaņota arī instrumentālā mūzika džeza stilā, un savos ziedu laikos REO tika ar ovācijām sagaidīts ne tikai visā toreizējā Padomju Savienībā, bet arī tuvējās ārzemēs.

Kopā ar savu orķestri Raimonds Pauls pabijis Somijā, Ungārijā un Polijā, 1969. gadā plūkti lauri Prāgas starptautiskajā džeza festivālā! Vairākkārt mūziķi viesojušies Vācijas Demokrātiskajā Republikā, paralēli notika ieraksti skaņuplašu firmas Melodija studijā, jo, sākot ar 1969. gadu, regulāri tika izdotas arvien jaunas Raimonda Paula dziesmu skaņuplates. Vienlaikus sākās Maestro autorkoncertu tradīcija pašu mājās – tātad, darba pilnas rokas, un kaut kur šai nebeidzamajā pienākumu un jaunu skaņdarbu virpulī apmēram 1968. gadā dzima šī līksmā melodija, kuru dziedāja Rīgas estrādes orķestra sieviešu vokālais ansamblis, kura dalībnieču vidū tobrīd bija Nora Bumbiere, tikko sākusi savu dziedātājas karjeru. Mana dziesma Rīgai ieguva Alfrēda Krūkļa vārdus, vēlāk šo dziesmu ieskaņoja jau Latvijas Radio izveidotais sieviešu vokālais ansamblis, ko vadīja Jānis Zirnis – tā 1969. gada priekšnesumā arī skanēs Raimonda Paula agrīnās daiļrades raksturojums, Mana dziesma Rīgai.