Jā, bija laiki, kad Latvijas radio 2 savu dzimšanas dienu svinēja ar lieliem koncertiem – vispirms Dailes teātrī, tad Arēnā Rīga, šogad svinēšana pavisam pieticīga – tikai ēterā, un šo gadadienu, protams, nevaram palaist garām.

Te nu jāatgādina, ka 1995. gadā 1. aprīlī darbu sākām kā „Radio 99arpus”, jo tāda toreiz bija raidīšanas frekvence, un skanējuma laiks ilga vien astoņas stundas – no četriem pēcpusdienā līdz pusnaktij. Šāda jauniešu auditorijai adresēta muzikāli izklaidējoša un izglītojoša kanāla dibināšana bija toreizējā Latvijas radio reklāmas daļas vadītāja Dzintra Kolāta ideja, viņš arī kļuva par pirmo vadītāju, šos pienākumus jau rudenī uzticot Arnim Blodonam, jo Kolāts tika iecelts par visa radio ģenerāldirektoru.

Mainījās darbinieki, programmas, saturs, arī mūzika, jo jau 1998. gada pavasarī, paplašinoties raidlaikam, tika nolemts dienas mūzikas programmu atvēlēt tikai latviešu dziesmām. Saukli „dziesmas dzimtajā valodā” galīgi nostiprināja Uldis Duka, uzņemdamies Latvijas radio 2 producenta misiju. Tad arī tika mainīts nosaukums no jau novecojušā „Radio 99arpus” uz Latvijas radio 2. Taču par pilnvērtīgu radiostaciju gan kļuvām tikai 2000. gadā, kad mūzikas programma kļuva 24 stundas gara. Šī sasnieguma pamatā bija Ulda Dukas nenogurstošās pūles pārliecināt, ka latviešu mūzikas pietiks pilnvērtīgam repertuāram. Un tā kā Latvijas radio 2 jau daudzus gadus ir populārākā radiostacija valstī, tad droši var teikt, ka Ulda Dukas centieni nav bijuši veltīgi.

Droši vien šīs pārliecības pamatā bija ne tikai Ulda biznesa izglītība – savulaik viņš beidzis Universitātes ekonomikas fakultāti un, pateicoties šīm zināšanām, uzrādīja lieliskas spējas mūzikas biznesa pirmsākumos, kad raidījuma „Mikrofons” redaktori sāka izdevējdarbību. Duka bija labs mūzikas pazinējs, un arī viņu zināja – 1990. gadā Ulda un Anda Bahmaņa grupa „Saulkrastu kapela” ar Imanta Ozola dziesmu „Rudens roze” uzvarēja Vecā ratiņa aptaujā. „Saulkrastu kapela” sadarbojās ne tikai ar Ozolu, bet arī dziesminieku Miķeli Gruzīti, dziedātāju Ojāru Grinbergu, taču nekāpa uz augstām skatuvēm, muzicēja kāzās un ballītēs, kur Uldim līdzi bija mikrofons, un vakar tapušos grupas ierakstus viņš jau nākamajā rītā pārdeva šlāgermūzikas cienītājiem.

Kad Dzintris Kolāts kļuva par radio ģenerāldirektoru, Uldis Duka tika iecelts par iestādes skaņu ierakstu un producēšanas daļas vadītāju. Duka vadījās pēc principa – komerciālās programmas nodrošina nekomerciālās mūzikas izdošanu, līdz ar to radio producēto ierakstu žanru spektrs bija visdažādākais: no pasakām, pašdarbnieku šlāgeriem un latvju ziņģes līdz vīru kora un opermūzikas izdevumiem. Uldis kļuva par Maestro Raimonda Paula gluži vai personisko asistentu, ne tikai izdeva Paula mūziku zem Latvijas radio skaņu ierakstu birkas, bet arī aktīvi piedalījās koncertu rīkošanā. Tikpat darbīgs viņš bija kā Latvijas radio 2 direktors – cīnījās par līdzekļu piešķīrumu, rīkoja dziesmu konkursus, meklēja jaunus talantus radio ēteram. Ulda traģiskā nāve 2006. gada rudenī bija šoks visiem Latvijas radio 2 darbiniekiem, no šīs zemes mūsu direktors šķīrās vien 51 gada vecumā, un liels paldies viņam par paveikto latviešu mūzikas un Latvijas radio 2 attīstībā. Kanāla dzimšanas dienā došu vārdu pašam Uldim – lai skan Imanta Ozola sacerējums „Sirds neprasi man” „Saulkrastu kapelas”, tātad Ulda Dukas un Anda Bahmaņa priekšnesumā.