Komponista Gunāra Freidenfelda apjomīgajā darbu klāstā atradīsim vismaz divus simtus skaņdarbu, to vidū dziesmas, instrumentālā mūzika, bērnu dziesmas, nemaz nerunājot par aranžējumiem, un par pirmo dziesmu skaņraža pūrā saucama 1969. gadā tapusī melodija Es un mana sirds. To toreiz Rīgas estrādes orķestra koncertos atskaņoja sieviešu vokālais ansamblis, kurā dziedāja arī pievilcīgā Margita Urķe, kas vēlāk kļuva par Gunāra sievu un attiecīgi – Margitu Freidenfeldi.

Dziesmas Freidenfelds komponēja vispirms jau Rīgas estrādes orķestra solistiem, kuru vidū tolaik bija mūsu redzamākie estrādes dziedoņi – Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs. 1972. gadā tapušā intervijā komponists atzīstas, ka tobrīd ir jau 30. dziesmu autors. Vien astoņas no tām izdotas divās Gunāra Freidenfelda mazajās skaņuplatītēs: 1972. gadā klajā nāca Margaritas un Ojāra skandētie hiti Kaktuss, Kādēļ vēlu nāci tu, Atmiņu lietus un Zaļā kļava. Divus gadus vēlāk sekoja Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka iedziedātās melodijas Ūdensnesējs, Saules kalēji, Dzeguzīte, Pie sveces.

Melodijas studijā tika sagatavota arī trešā mazā plate, kuras saturs tika nodzēsts, par iemeslu minot faktu, ka Freidenfeldam nav komponista diploma, taču daudzi viņa kolēģi, tostarp slavenais Raimonds Pauls, nebija pabeiguši apmācības kursu. Un arī bez komponista gatavības apliecības 70. gadu sākumā Freidenfelds tika uzaicināts sacerēt mūziku vairākām Valmieras teātra izrādēm – par viņa debiju kļuva 1973. gada iestudējums Sievu kari ar Belcebulu, kas uzvesta atkārtoti, un Gunāra mūzika skanēja arī Brigaderes lugas iestudējumā 90. gados jau viņpus okeānam, Kanādā. Savu roku Freidenfelds pielicis arī 1974. gadā iestudētajai latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna dziesmuspēlei Kas tie tādi, kas dziedāja, un 1983. gadā atkal jau Pētera Lūča režijā tapa izrāde Ciema skroderis un viņa laimīgā loze.

Tolaik Gunārs Freidenfelds jau bija pagājis malā no aktīvas muzicēšanas un līdz ar to – dziesmu rakstīšanas, ko sāka mūzikas redaktora darbu Latvijas radio. Līdz 1982. gadam Freidenfelds vadīja kolhoza Ādaži vokāli instrumentālo ansambli, kura priekšnesumu 1980. gadā noklausījušies arī Polijas diplomāti koncertā Polijas republikas Ārlietu ministrijā. Un par ārzemju ceļojumiem Gunārs nevar sūdzēties, 60. un 70. gados kopā ar Rīgas estrādes orķestri apceļota visa Padomju Savienība, tostarp Tālie Austrumi un Sibīrija, tiesa, kad orķestris devās uz Vidusāziju, Gunārs dienēja, spēlēja trompeti karavīru ansamblī Zvaigznīte, bet pa dienu strādāja Hanzas ielas betonrūpnīcā un cītīgi pārpildīja plānu.

Tik raibs bijis komponista Gunāra Freidenfelda mūžs, kas 29. septembrī iegāja jau 76. gadā, un nu klausāmies Gunāra pašu pirmo ieskaņoto dziesmu – Es un mana sirds, kā to 1969. gadā dziedāja Rīgas estrādes orķestra sieviešu vokālais ansamblis, un ierakstu, protams, dzirdēsiet pirmoreiz.