Jau pirms nedēļas sākām pārskatīt komponista un pianista Jāņa Sildega piemirsto dziesmu daļu, ko turpināsim darīt līdz pat mūziķa 80. jubilejai, kas šogad pieminama 22. februārī.

Zīmīgi, ka Sildegu uzvārds šajā ģimenē ienāca tikai 1944. gadā, kad Jāņa tēvs Rihards to pieņēma dzimtā Šneidera vietā. Jānis piedzima 1939. gadā Ķegumā, kur strādāja ģimenes galva, atzīts elektrotīklu speciālists, kurš darba pieredzes apmaiņā esot pabijis pat Marokā! Vēlāk Sildegi pārcēlās uz Ogri, kur viņiem piederēja māja Rīgas ielā, upes krastā, pie dambja, un šī vide zēna sirdī iedvesa nedziestošu mīlu uz ūdeņiem – viņš komponējis ne tikai Ogrei, bet arī Gaujai un zivīm veltītas dziesmas, kopš bērnības visu mūžu bija kaislīgs makšķernieks.

Ģimenē auga vēl divas māsas – Dzintra un Aina, un vecākais brālis Ēriks, kam pašiem vēlāk izveidojās kuplas saimes. Muzikalitāti bērni mantoja no tēva, kurš bērnībā dziedājis zēnu korī – mājās bija klavieres, Ērikam un Jānim vecāki vairākus gadus apmaksājuši mūzikas privātstundas. Kaut gan turpmāk Jānim ļoti patika dziedāt, nevarētu teikt, ka viņš būtu apveltīts ar izcilu balsi, noteikti labāk komponēja un instrumentēja nekā dziedāja. Toties labas balsis ir abiem komponista dēliem – Uģim, kas dziedājis korī, un Ivo Sildegam – viņš ir ne tikai ilggadīgs korists, bet nereti uzstājies arī solo, piemēram, ar meiteņu ansambli „Neaizmirstulītes”, lielākoties skandējot pagājušā gadsimta estrādes klasiku. Šovakar gaismā ceļu Sildega pirmajā mazajā skaņuplatē 1971. gadā izdoto „Draisko dziesmiņu”. Pie mikrofona Ojārs Grinbergs, piebalso ansamblis „4+4”, Laimas Līvenas dzeja.