Mēneša sākumā vienīgi Latvijas radio 1 ar kolēģa Anša Pavasara veidoto raidījumu ciklā „Dzīves ritmi mūzikā” tika pieminēta leģendārā džemeņa, orķestru un radioraidījumu vadītāja Ivara Mazura 90. jubileja. Neko darīt, jaunā džeza audze pamatīsi sakuplojusi, varbūt vecajiem tiešām laiks doties aizmirstībā, taču šķiet tas bija tikai vakar, kad bieži vien Latvijas radio viļņos skanēja Mazura ne ar vienu citu nesajaucamā balss un vārdi: „Ir pienācis laiks džezam!” Tad nu šovakar kaut uz neilgu brīdi atcerēsimies Ivara Mazura džezam veltīto mūža gājumu, kas sākās tepat Rīgā, 1929. gada 2. martā.

Ivars pasaulē nāca mediķu ģimenē, vecāku uzcēla māju Mežaparkā, kur bija īpaša mūzikas istaba ar klavierēm. Tur rīkoti koncerti, mamma Alise spēlēja klavieres, tēvs Kārlis – vijoli, un nereti ciemos nāca paziņas ar saviem mūzikas instrumentiem. Ivars skaitījies ļoti apdāvināts, jau četru gadu vecumā iemācījās lasīt – grāmatas un drīz vien arī notis. Zēns kopā ar savu divus gadus jaunāko māsu Ilgu bieži klausījās radio. Viņam agri tika atklāta absolūtā dzirde, tēvs nopirka vijoli, taču Ivars izvēlējās klavieres. Mūziku viņš apguva privāti, pie mātes draudzenes – pazīstama arhitekta Tīlmaņa sievas, kam bija pašai sava studija.

Jau 13 gadu vecumā Mazurs, atliku likām pa radio saklausījies vācu šlāgerus, sāka pats aranžēt, Ivaram bija muzikāli draugi, tika izveidota pat grupiņa. Pabeidzis 18. pamatskolu, Mazurs iestājās 2. vidusskolā, tad pārgāja uz 1. vidusskolu, ko pabeidza kā eksterns. 1947. gadā pēc vecāku ieteikuma Ivars sāka mācības Medicīnas institūtā, taču tika vien līdz 3. kursam – mūzikas valdzinājums bija pārāk spēcīgs. Par pirmo placdarmu pirmajiem nopietnajiem soļiem džeza virzienā kļuva Vērmanes dārza restorānā, kur trompeti spēlēja Voldemārs Lācis, kurš kā beļģu džeza kluba biedrs līdz kara sākumam saņēma jaunākās džeza skaņdarbu notis un skaņuplates. Ivars stundām ilgi sēdēja pie viņa mājās un klausījās pasaules jaunumos.

1947. gadā Mazurs kopā ar domubiedriem izveidoja džeza kapelu „Six”, kurā muzicēja arī vēlāk labi pazīstamais komponists un pianists Edmunds Goldšteins. Abiem liels iedvesmas avots bija filma „Saules ielejas serenāde” un Glena Millera orķestris – skanējuma ideāls! Mazurs klavieres spēlēja arī Jūrmalas restorānā „Korso”, un, kad vasara beidzās, sastāvs pārcēlās uz Rīgas elektroarmatūras rūpnīcas klubu, lai tur spēlētu deju vakaros. Septiņu cilvēku sastāvu Ivars paplašināja, un tapa slavenā „Armatūra”, kā tautā sauca RER orķestri. Tajā pirmo rūdījumu guvuši lieliskie džeza instrumentālisti Raimonds Raubiško, Ivars Birkāns, Aivars Krūmiņš, arī Gunārs Freidenfelds un daudzi citi.

Sešdesmito gadu beigās orķestris pārcēlās uz kultūras namu „Draudzība”, kur solo dziedāja Andrejs Lihtenbergs. 50. gadu otrajā pusē ar paziņas starpniecību džezmenis un pianists tika pieņemts redaktora Latvijas radio. Raidījumi gan bija jāgatavo nevis par džezu, bet gan par estrādes mūziku. Nekādu ierakstu nebija, toties Mazuram bija daudz paziņu, skaņuplašu kolekcionāru. Ivara balss nebija sajaucama ne ar vienu citu, raidījumus džeza mīļotājiem viņš veidoja līdz šī gadsimta sākumam. 60./ 70. gadu mijā tapusi arī virkne ierakstu, kuros radio estrādes orķestri diriģē vai klavieres spēlē Mazurs.
Ievērojamais mūziķis darbojies arī E. Melngaiļa Tautas mākslas namā kā metodiķis, sēdējis dažādās žūrijās, strādājis arī Rīgas koncertu apvienībā, vērtējot restorānu mūziķu darbu, vadīja zvejnieku kolhoza „Brīvais vilnis” estrādes ansambli Salacgrīvā, pēc tam vadīja Tautas estrādes orķestri „Sigulda”. Vēl 80. gadu vidū Ivars Mazurs bijis konsultants rokgrupai „Krasts”. Mūziķis bijis arī Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja līdzstrādnieks, bet 90. gadu nogalē sāka spēlēt klavieres Otto Švarca restorānā. Tur arī notika bankets pēc Ivara Mazura 80. jubilejas koncerta kopā ar Mirāžas džeza orķestri 2009. gada 15. novembri. Gadu vēlāk, 26. augustā džeza leģendas ceļš noslēdzās…

Šovakar, atceroties Ivaru Mazuru 90. jubilejā, skanēs Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra 1967. gada ieskaņojums, Ivara Vīgnera kompozīcija „Saulei rietot”. Trompetes solo izpilda Aivars Krūmiņš, Ivara Vīgnera elektroērģeļu solo, un Ivars Mazurs pie diriģenta pults.