3. novembrī Emīlam Dārziņam – 140!

Kā spoža zvaigzne Emīls Dārziņš uzliesmoja latviešu mūzikas debesis - uzliesmoja, sasildīja, pārsteidza ar savu spožumu un ļoti drīz izdzisa.

Dārziņš dzimis 1875. gada 3. novembrī, pēc vecā stila – 22. oktobrī Jaunpiebalgā lauku skolotāja ģimenē. Zēna apdāvinātība izpaudās jau agrā bērnībā. Ātri iemācījies lasīt, viņš ar tēva palīdzību iepazinās ar nošu rakstu un sāka spēlēt klavieres, pārsteidzot vecākus ar savu dzirdes asumu. Vispārējo izglītību Emīls Dārziņš ieguva Vecpiebalgas draudzes skolā, un jau 14 gadu vecumā nolēma kļūt par mūziķi. 18 gadu vecumā Emīls Dārziņš uzrakstīja pirmo kompozīciju, kora dziesmu „Jūs kalni un jūs lejas”, kuras atzinīgais novērtējums galīgi izšķīra Dārziņa tālākās gaitas. 1898. gadā Emīls Dārziņš iestājās Pēterburgas konservatorijā, taču materiālās grūtības un sliktā veselība neļāva jaunajam censonim konservatoriju nobeigt, un viņš, pēc Pēterburgā pavadītajiem trim gadiem, atgriezās dzimtenē. Šeit jaunais komponists, blakus kompozīcijai, sev iztiku pelnīja ar klavierstundu pasniegšanu, kā arī ar kritiku un recenziju rakstīšanu, kļūdams par vienu no ievērojamākiem latviešu mūzikas kritiķiem. Emīla Dārziņa raksti par latviešu mūziku un mūziķiem joprojām ir ļoti nozīmīgi.

Par skaņraža daiļradi runājot – visnozīmīgākie, protams, ir Emīla Dārziņa vokālie darbi – solo un kora dziesmas, kas viens no visvērtīgākajiem devumiem latviešu klasiskajā mūzikā. 3. oktobrī Latvijas Universitātes Aulā Valsts Akadēmiskais koris Latvija par godu Emīla Dārziņa 140 dzimšanas dienai prezentēs albumu, kurā apkopotas visas komponista sarakstītās dziesmas korim. Kā īpašais viesis koncertā piedalīsies basbaritons Egils Siliņš.

Emīla Dārziņa solo dziesmu pūrā ir tikai 17 darbu, kas radīti laikā no 1901. līdz 1907. gadam. Instrumentālās mūzikas laukā Dārziņš vairākkārt pievērsies simfoniskām miniatūrām, kas atskaņotas komponista dzīves laikā un kam pēc viņa laika biedru atsauksmēm bijusi augsta mākslinieciskā vērtība. Tās bija: Liriska fantāzija, Mazā svīta, Melanholiskais valsis un Vientuļā priede. No tām gan saglabājies tikai 1904. gadā komponētais Melanholiskais valsis, pārējos skaņdarbus viņš iznīcināja. Savas dzīves pēdējos gados Emīls Dārziņš rakstīja operu „Rožainās dienas”, taču šai komponista iecerei nebija lemts īstenoties. Operas gandrīz pabeigtā partitūra gāja bojā Pirmā Pasaules kara gados.

No aktīvi darbojošos mūziķu vidus Emīlu Dārziņu liktens izrāva 1910. gada 18. augusta naktī tikai 35 gadu vecumā komponistu Rīgā pie Zasulauka dzelzceļa pieturas sabrauca vilciens. Par spīti īsajam mūžam, Dārziņa devums viņa vārdu ierakstījis izcilāko latviešu komponistu vidū, arī Maestro Raimonds Pauls tieši Dārziņu minējis starp saviem iemīļotākajiem un visaugstāk vērtētajiem komponistiem. Pauls sadarbībā ar kori Kamēr un aktieri Artūru Skrastiņu savu cieņu Dārziņa talantam apliecināja izrādē Melanholiskais valsis, pēc kuras Dailes teātra zālē allaž publika piecēlās kājās.

Dārziņa pasakainās melodijas regulāri iemūžinātas ierakstos, skan koncertzālēs un piedzīvo jaunas skaniskas versijas – un pieminot mūsu izcilā melodiķa 140. jubileju dzirdēsiet šogad radīto zviedru mūzika Hansa Anteheda trio versiju par Melanholiskā valša tēmu.