Kādreiz labi pazīstamā dziedātāja Ināra Rubīna, grupas Saime soliste, tagad māca dziedāšanu jaunajai paaudzei – viņa vada Cēsu mūzikas vidusskolas populārās un džeza mūzikas nodaļu un, piemēram, 16. februārī ielūdz uz savu audzēkņu un arī citu Latvijas mūzikas vidusskolas jauno vokālistu atklāto konkursu, kas notiks Cēsu koncertzālē, bet 22. janvārī Ināra svin savu 60. jubileju. Tad nu atskatīsimies uz dziedātājas, flautistes, pedagoģes un arī dziesmu vārdu autores gaitām, kas sākušās Smiltenē, un tolaik Ināras uzvārds bija Kalniņa.

Ināras abi vectēvi bija aktīvi mūziķi, viņa bērnībā gan dziedājusi, gan dejojusi. Mūzikas skolā meitene vispirms beidza klavieru, tad flautas klasi, un klausītāji jau mazotnē apbrīnojuši Ināras dziedāšanu – kā tik mazai meitenei var būt tik zema balss. Sešpadsmit gadu vecumā viņa sāka pa īstam dziedāt, kopā ar Blomes vokāli instrumentālajā ansamblī Tonika plūca pirmos laurus. Tad uz Smilteni strādāt atnāca īsts džeza speciālists Juris Kļava, viņa vadībā Ināra strauji pilnveidojās un turpmāko gadu laikā piedalījās dažādos konkursos. Likumsakarīgi – devās mācīties uz Cēsu mūzikas vidusskolu, taču uz flautas klasi, un ietrāpīja vienā laikā ar Ingu Bērziņu, Raimondu Macatu, Aigaru Grāveru, un iepazinās ar savu nākamo vīru, Valmieras grupas Kvelde ģitāristu Eināru Rubīnu, kas vēlāk dažus gadus spēlējis arī Latvijas radio estrādes orķestrī.

Ināra sāka dziedāt Valmieras ansamblī Kvelde, pēc Cēsu mūzikas vidusskolas beigšanas Ināra cerēja iestāties togad izveidotajā estrādes dziedātāju fakultātē Latvijas konservatorijā, taču izrādījās, ka tur ir tikai viena studiju vieta un tā pati rezervēta Uģim Rozem. Arī flautas klase izrādījās ne priekš Ināras, un viņu neuzņēma arī Klaipēdas konservatorijā, kur džeza ģitāras klasē mācības sāka Ināras vīrs Einārs. Viņiem bija piedzimusi meita Monika, jaunā dziedātāja pasēdēja mājās, tad atgriezās dziedāt Kveldē, kuras vadību pārņēma no Liepājas aizgājušais līvs Juris Pavītols. Nākamajā gadā mūziķi pārcēlās uz Matīšu kolhozu, un toziem jau ar Saimes nosaukumu gatava bija ansambļa pirmā programma. Ar to 1984. gada pavasarī Saime sniedza pirmos koncertus Rīgā. Tā gada republikāniskajā skatē Liepājā Saimes soliste Ināra Rubīna tika atzīta par labāko dziedātāju. Par viņas spožāko sasniegumu kļuva 12. vieta Mikrofona dziesmu aptaujā ar dziesmu Mans zēns, kas tāpat kā vairums bija Jura Pavītola kompozīcija. Tās bija nopietnas dziesmas, Ināra pa skatuvi nelēkāja, nedejoja, varbūt arī tāpēc bija mazāk pamanāma.

Rubīna tolaik strādāja arī par flautas skolotāju Cēsu mūzikas skolā, un šie četri gadi viņas dzīvē pagāja pa diviem, trim koncertiem nedēļā, bez atpūtas. Solopriekšnesumi bija tikai daļa no Ināras pienākumiem, bija jāpiedzied otrā balss Pavītolam, kuram kā jau roka veterānam, allaž tika pievērsta klausītāju uzmanības lauvas tiesa.

1986. gadā tika izdota Saimes vienīgā skaņuplate ar 4 dziesmām, gadu vēlāk Ināra grupu pameta, jo bija pārgurusi no lielās slodzes. Pazudusi no mūsu populārās mūzikas Rubīna turpināja dziedāt: sagatavoja džeza programmu, dziedāja raibu repertuāru dažādos pasākumos, 1998. gadā sāka strādāt kopā ar bijušo līvu Guntaru Mucenieku, ar kuru tapa grupa Vidzemnieki, muzicējot jau kantrī stilā. Ināra gatava dziedāt arī tagad, tiesa, ne vairs naktīs kā jaunībā, nav sarautas saites arī ar Juri Pavītolu, taču galveno dzīves daļu tagad aizņem darbs ar jauniešiem Cēsu mūzikas vidusskolā. Un, sveicot dziedātāju apaļajā jubilejā, atskatāmies uz viņas ziedu laikiem grupas Saime sastāvā – skanēs 1986. gadā ieskaņotā Jura Pavītola dziesma Svešais cilvēks ar Imanta Ziedoņa dzeju.