No vienas puses var sacīt, ka aktierim un režisoram Gunāram Cilinskim paveicās, ka viņš no dzīves aizgāja nevis vecs un sirms, bet sava mūža plaukumā – tikai sešdesmit viens gads uz šīs zemes bija atvēlēts Latvijas elegantākajam un Londonas skaistākajam vīrietim – ja atceraties Jāņa Streiča filmu Teātris, kurā Cilinskis spīdoši tēloja švītīgo un panaivo Džūlijas Lambertes vīru, režisoru Maiklu Goslinu.

1931. gada 23. maijā dzimušajam Gunāram Cilinskim šogad būtu 85, ja vien pēkšņā nāve uz ūdeņiem Baltezerā viņu nebūtu aizsaukusi no šīs dzīves un skatuves 1992. gada 25. jūlijā. Vairākus gadu desmitus latviešu teātra un kino mīlētājus sajūsmināja Gunāra Cilinska daudzpusīgais talants un pievilcīgā āriene. Pabeidzis Teātra institūtu, staltais, gaišmatainais jauneklis tūdaļ nonāca Nacionālajā, toreizējā Drāmats teātrī, kur viena no pirmajām aktiera lomām bija Oskars Viļa Lāča Zvejnieka dēlā. Ne uzreiz publika pieņēma jauno mākslinieku, taču Cilinska vīrišķīgie varoņi – Uldis Raiņa lugā Pūt, vējiņi, vīrišķīgais Kaspars Velnakauls Egona Līva Velnakaula dvīņos un citi – salauza atturības ledu. Turklāt Cilinskis savos varoņos apvienoja spēku ar sirds siltumu, viņš bija reizē skarbs un lirisks, nu, tieši tāds kā viņa Rūdolfs paša režisētajā filmā Ezera sonāte, kas tapa 1976. gadā. Togad aktieris aizgāja no teātra, lai pievērstos režijai, sacīdams, ka viņam apnicis pildīti citu, proti, režisoru gribu. Cilinska režisora veikumā atzīmējamas arī filmas Agrā rūsa, Tarāns, Bailes, Vilkaču mantiniece, turklāt, pateicoties filmai Noktirne, kur Cilinskis tēloja kopā ar poļu slavenību, daiļo Polu Raksu, latviešu aktieris bija kļuvis par Baltijas vīrieša skaistuma simbolu visā plašajā Padomju savienībā.

Runājot par mūziku Gunāra Cilinska dzīvē, viņa lieliskā balss palika maz izmantota iestudējumos, vien filmā Melnā vēža spīlēs viņa tēlotais vācu hercogs dzied nebēdnīgu dziesmiņu, piedaloties arī Vaironim Jakānam un Eduardam Pāvulam. Taču man no bērnības prātā bija palicis kāds radiostudējums, kurā Gunārs Cilinskis atveidoja brašo jūrnieku Džoniju. Nu, protams, Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli ar izcilu komponista Pētera Plakiža mūziku un interesantām dziesmām, no kurām viena lai skan šovakar. Un tā – godinām aktieri un režisoru, stalto latvju vīru Gunāru Cilinski 85. jubilejā ar Jūrnieka Džonija dziesmiņu no radiouzveduma Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli. Šo 1971. gada ierakstu dzirdēsiet pirmoreiz programmā ZG LR2.