„Pat pelēkam dadzim ir dzimtenes krāsas,” rakstījusi literāte – latviešu rakstniece un dzejniece Dzintra Žuravska. 13. janvārī viņai apritēja apaļi 80 gadi, un vēl pērn klajā nākusi viņas jaunākā grāmata, romāns „Vieta, kur sirds silst”. Kopumā izdevniecība „Sol Vita”, sākot ar 2011, vai ik gadu izdevusi pa Žuravskas grāmatai, dažkārt pat divas, un bibliotēku apmekletāji tās ar prieku lasījuši. Mūs gan šodien vairāk interesē viņas dzeja, kuru skaņās tvēruši vairāki Latvijas komponisti, un to Žuravska sacerējusi lielākoties mūža pirmajā pusē.

Savas gaitas literatūrā 1939. gada 13. janvārī Rīgā dzimusī Dzintra, tolaik uzvārdā Poga, sāka tieši ar dzejoļiem. Bērnība pavadīta Talsu pusē, viņa mācījusies Vānē, Zūrās, absolvēta Sabiles vidusskola, un vidusskolas gados arī tapuši pirmie panti. Pirmais dzejolis „Vīnogas” publicēts Tukuma rajona laikrakstā „Sarkanā Kandava” 1957. gada 30. maijā. Taču līdz pirmajai dzejoļu grāmatai, 1976. gadā publicētajam krājumam „Jūras noburtais”, bija jāgaida gandrīz 20 gadi. Kādā 70. gadu publikācijā atzīmēts, ka Žuravskai par dzejnieci dažos gados palīdzējis izaugt tieši Talsu rajona laikraksts – „Padomju Karogs”, kas darbu turpināja ar nosaukumu „Talsu vēstis”. Populārākā no dziesmām ar Žuravskas dzeju noteikti ir Ērika Ķiģeļa sacerējums „Zem svēteļa spārna”. Varbūt dzirdēta būs Elgas Igenbergas kompozīcija „Kuģi pārnāk mājās”, ko skandēja Andrejs Lihtenbergs, bet 1980. gadā kāda Jura Karlsona dziesmas ar Žuravskas dzeju ieguvusi 1. vietu Vissavienības Radio un televīzijas rīkotajā patriotisko dziesmu konkursā. Savukārt ciklu „Piemares ļaudis” skaņās tvēris Ziedonis Linde.

Pabeigusi  Latvijas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu, Žuravska 1962. gadā sāka darbu Mērsragā – vidusskolā un kultūras namā par mākslinieciskās daļas vadītāju. Sekoja bibliotekāres pienākumi Rojā, un piejūrā aizvadītā mūža pieredze atspoguļojusies Žuravskas daiļdarbos. Literātes veikums ir plašs un daudzpusīgs: dzeja, stāsti, dokumentāli darbi, vēsturiski darbi, romāni, kriminālromāni, stāsti bērniem un pusaudžiem. Mūža darbs ir Kurzemes līča zvejnieku paaudzēm veltītais 7 romānu cikls „Skarbajā krastā”, par ko autorei piešķirta Egona Līva literārā prēmija.

Starp citu, Latvijas radio iestudēti vairāki Žuravskas dzeju lasījumi, un Doma laukumā viņa droši vien bija bieža viešņa. Tur arī iepazinās ar komponistu un mūzikas redaktoru Gunāru Freidenfeldu, kas sacerējis vairākas dziesmas ar viņas vārdiem. Lūk, skaņdarbs „Mana zeme”, ko 1987. gadā ieskaņoja duets – Rita Trence un Viktors Lapčenoks, kā sveiciens Dzintrai Žuravskai 80. jubilejā.