Vai atceraties jauko bērnu dziesmiņu par liepziedu tēju, kas sākas ar vārdiem: Šodien laiks bez vēja? Sākums šim stāstam ir 1971. gads, kad Republikāniskā izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku kultūras jeb vienkārši runājot – Skolotāju namā -  tika izveidots bērnu vokālais ansamblis "Knīpas un knauķi". Šī būtībā bija vesela vokālā studija ar vairākām grupām – un saskaņā ar dziedātāju vecumu, izveidojās visai padomisks ansambļa dalībnieku dalījums pirmsskolniekos, oktobrēnos un pionieros, taču ar ideoloģiju tam nebija nekāda sakara. Gluži otrādi, pirmajiem dalībniekiem prātā palikusi visai ģimeniskā atmosfēra, siltums, ar kādu skolotāja uzklausīja ikvienu dziedātāju.

Vokālās studijas "Knīpas un knauķi" dibinātāja bija dziedāšanas skolotāja un kordiriģente Irēne Veinberga, kurai vienmēr bijusi vēlēšanās praktiski pārbaudīt - vai tiešām nav iespējams visiem bērniem iemācīt dziedāt. Tā arī tapa "Knīpas un knauķi". Un kā jau katram ansamblim, arī šim bija vajadzīgs oriģinālrepertuārs. Kā tieši uzmanības lokā nonāca komponists Zigismunds Lorencs, ziņu nav, taču skaidrs ir tas, ka jau 1979. gadā televīzijas pārraidē tika atskaņots Lorenca cikls "Ceļa dziesma sienāzītim", un drīz vien "Knīpas un knauķi" to iedziedāja skaņuplatē. Šāda estrādes stila mūzika bērniem tolaik bija liels jaunums, vairākās dziesmās mazajiem dziedātājiem piebalsoja arī Lorencs pats. Varbūt arī, pateicoties šim ciklam, "Knīpas un knauķus" drīz vien uzaicināja uz Maskavu, kur četras dienas aizvadītas gan koncertos Lielajā aulā, gan filmējoties Centrālajā televīzijā. Izrādās, manis minētā dziesmiņa par liepu ziedu tēju ar nosaukumu "Vasara" ir no šī Zigismunda Lorenca cikla "Ceļa dziesma sienāzītim" ar Jāzepa Osmaņa vārdiem – lai tad nu šovakar skan gan tā, gan cikla tituldziesma, un abas 1979. gadā ieskaņotās melodijas dzirdēsiet šovakar pirmoreiz programmā "Zelta Graudi".