Viens no marta jubilāriem ir arī dzejnieks Gunārs Selga, kas no šīs zemes gan šķīries jau tālajā 1986. gadā. Ar Selgas dzeju tapis ap 200 dziesmu, to vidū minamas Igora Jakovļeva – „Es gribu dzirdēt gulbjus” un „Glāsts”, Ulda Stabulnieka „Gaujai” un „Klusie avoti”, taču visražīgākā bijusi sadarbība ar Gunāra Freidenfeldu – Selga devis vārdus vairākiem Gunāra lielajiem hitiem „Kaktuss”, „Kādēļ vēlu nāci tu”, „Atmiņu lietus”, „Zaļā kļava”, „Atmiņu lietus”, „Rudens roze”, „Skopa vīra kāzas” un citiem. Savulaik Gunāra Selga vārsmas pielīdzinātas par Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa augstumiem, tiesa, Selga bija klusāks un liriskāks, tomēr tieši ar šo klusināto, smalko pasaules redzējumu viņš iegāja latviešu dzejas vēsturē, viņa pantos nav uzspēles, samākslotības, ik dzejoļa rinda skanēja kā uzvilkta stīga.

Un tā, dzejnieks Gunārs Selga, īstajā uzvārdā Gunārs Zaķis dzimis 1929. gada 4. martā Jaunlaicenes pagasta Dravniekos zemnieka ģimenē. Mācījies vispirms Zvārtavas pagasta Luturu pamatskolā, tad Gaujienas vidusskolā, kur literatūras pulciņa žurnālā arī publicēti Gunāra pirmie panti. Turklāt dziedāšanas skolotājs Voldemārs Evans bija pirmais, kas skaņās tvēra Selga dzeju.

Ar literāro talantu apveltītajam Gunāram neveicās matemātikā, viņš nenokārtoja beigšanas eksāmenu, un vidusskolas diplomu ieguva jau Rīgā, vakarskolā. Uz galvaspilsētu jauneklis pārcēlās 20 gadu vecumā, 1949. gadā beidzot laikrakstā Pionieris publicēts viņa pirmais dzejolis. Selga darba gaitas sāka kā krāsotājs, tad kāpa augšup pa karjeras kāpnēm – arī bez speciālas izglītības viņš strādāja Poligrāfiķu klubā par masu sektora vadītāju, par kultūras darba inspektoru Arodbiedrību centrālajā padomē, kļuva par radiokomitejas ārštata korespondentu, līdz 1977. gadā tika pieņemts par radio literāri dramatisko raidījumu redakcijas redaktoru.

Iepriekš Gunārs Selga bijis līdzstrādnieks arī laikrakstā „Literatūra un māksla”, kā arī žurnālā „Karogs”, vadīja Rīgas jauno literātu apvienību, līdz pēkšņā nāve dzejnieku pārsteidza 1986. gada 26. jūnijā. Pie lasītājiem nonākuši četri Gunāra Selgas dzeju krājumi, izdots arī bērnības atmiņu un literāros portretu krājums dziesmas ar vārdiem komponējuši komponisti Pauls Dambis, Georgs Dovgjallo, Edmunds Goldšteins, Elga Igenberga, Igors Jakovļevs, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Jānis Ozoliņš, Ģederts Ramans, Boriss Rezņiks, Arvīds Žilinskis un citi. Šoreiz skan Romualda Grīnblata sacerējums, dziesma „Stacijā” Gurija Antipova priekšnesumā, un ar šo 1968. gada ieskaņojumu, kas tapis kopā ar toreizējā padomju dziesmu ansambļa orķestri, pieminam Gunāra Selgas 90. jubileju.