Ik pa laikam Latvijas radio skaņu arhīvā notiek kāds jaunatklājums – atrodas kāds noputējis lentas rullītis, kas gadiem, pat gadudesmitiem nav skanējis ēterā, un tas pats sakāms par šo dziesmiņu no tālajiem pagājušā gadsimta 70. gadiem. Par rūķīšiem šovakar dziedās Aleksandra Kublinska vadītais ansamblis „Baltijas balsis”, bet pirms tam daži teikumi par šo ievērojamo, talantīgo pianistu un komponistu, kura dzīve līdz apmēram 80. gadiem bija nemitīga kāpšana kalnā.

Tiesa, tas nebija taisns ceļš, pa kuru Aleksandrs virzījās uz savu sapņu piepildījumu. Viņam patika straujas tempa maiņas un piedzīvojumi – nepabeidzis konservatorijas klavieru klasi, viņš aizbrauca līdzi Smoļenskas filharmonijas orķestrim koncertceļojumā pa visu Padomju Savienību.

Gadu Kublinskis bija prom no Latvijas, pēc atgriešanās tūlīt tika iesaukts obligātajā karadienestā. Pēc tā atkal straujš karjeras solis – pianista darbs Latvijas Filharmonijā un gadu Saša bija Rīgas estrādes orķestra galvenais diriģents. Turpinājumā sekoja ansambļa „Rīga” izveide, atkal viesturnejas pa PSRS republikām. Sešdesmito gadu vidū Kublinskis pameta savu ansambli un atkal kļuva par brīvmākslinieku. Šoreiz viņš atrada domubiedrus Ļeņingradā un divus gadus ceļoja kopā ar armēņu izcelsmes dziedātāju Žanu Tatļanu, līdz veselības problēmu dēļ nācās atgriezties Rīgā.

Kublinskis ar padomiem repertuāra izveidē palīdzēja vairākiem vokāli instrumentālajiem ansambļiem, līdz nolēma izveidot savu grupu – 1970. gadā tapa „Baltijas balsis”, kurā iekļāvās viss kādreizējās „Eolikas” sastāvs. Ar savām neparastajām menedžera dotībām Kublinskis pārliecināja pat armijas priekšniekus, ka puiši jāatbrīvo no karadienesta uz 2 nedēļām, lai dodos koncertbraucienā uz Vācijas demokrātisko republiku, un Boriss Rezņiks ar draugiem nevarēja vien nopriecāties par negaidīto atvaļinājumu.

Par īstu sprādzienu Aleksandra Kublinska daiļradē kļuva 1972. gads, kad tapa mūzika Liepājas teātra izrādei „Stārķa matemātika”, un viņš savam ansamblim sacerēja 12 jaunas dziesmas, kā arī ieskaņoja pirmo solo skaņuplati. Komponista emocijām bagātais raksturs atklājās dziesmās „Ilonija”, „Bērzi”, „Ai, gundegas”, bet humora velniņš parādījās asprātīgajās, svaigajā dziesmās „Zaļumballe” un „Rūķīši”. Šo kompozīciju ar Imanta Ziedoņa vārdiem ansamblis „Baltijas balsis” ieskaņoja 1972. gadā studijā „Melodija”, taču skaņuplatē tā netika izdota.