Tas bija sen, kad 50 gadu slieksnis bija tas, kuru pārkāpjot, cilvēks iesoļoja dzīves rieta pusē. Tagad 50 ir ziedu laiks, kad dzīve ir pilnā plaukumā, un, piemēram, dziedātājs Adrians Kukuvass man reiz atzinās, ka 50 gadi tenoram ir brīdis, kad balss sasniegusi savu labāko skanējumu. Bet ne par Kukuvasu būs šis stāsts, bet gan dzejnieku, dziedātāju, dziesmu autoru un grupas Aurora dibinātāju Ritvaru Dižkaču, kas līdzās minētajiem apveltīts arī ar mākslinieka talantu.

24. aprīlī Ritvaram apritēs apaļi 50, un viņš mūsu populārās mūzikas vēsturē paliekošu lappusi ierakstījis arī kā grupas Jumprava dziesmu vārdu autors. To vidū bijušas tādas dziesmas kā Zem diviem karogiem, Vīrs ar suni, Šeit, lejā, Vēl jāgaida un daudzas citas. Iepazīšanās ar Jumpravas līderi Aigaru Grāveru notika visai prozaiskā sakarā – Ritvara Dižkača mamma izīrēja istabu dzīvoklī Salaspilī kādai meitenei, kuras draugs bija Jumpravas taustiņinstrumentālists Hermanis Kaminskis. Viņš spēlēja ansamblī pirms Aigara Graubas, un tā reiz pie Dižkača dzīvoklī ieradās visa Jumprava, sākās bezgalīgas sarunas ar mūziku un jau tovakar Aigars Grāvers saņēma pirmās lapiņas ar Dižkača dzejoļiem. Ritvars trīs gadus bija mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā keramikas specialitātē, 11.klasi viņš pabeidza jau vakarskolā, strādāja par sargu, vēlāk apguva akmeņkaļa amatu un darināja kapakmeņus.

Tā kā māksliniekam Dižkačam bija brīvs darba režīms un viņš jūsmoja par neatkarīgo mūziku, Ritvars sāka savus elkus aprakstīt pašrocīgi darinātā avīzē Stieple, kuru pašrocīgi pavairoja uz rotoprinta un paklusām tirgoja. Pārzinādams angļu valodu, viņš lasīja rietumu muzikālo presi, un ar savām zināšanām dalījās ar draugiem, arī Aigaru Grāveru. Ritvaram nebija sveši arī muzikāli eksperimenti, piemēram, 1986. gada sākumā notika ierakstu sesija, kurā Grāvers spēlēja taustiņinstrumentus, bet Ritvars, kā pats izteicās, bļaustījās. Tā tapa projekts Asociāciju sektors, tā ļoti savdabīgo kompozīciju virkne tika ieskaņota magnetafona lentē. Nākamais solis muzikālās karjeras virzienā Dižkačam bija 1987. gadā dibinātā grupa Aurora, kuras stilu varētu dēvēt par pankroku. Pankiem taču nebija vajadzīga speciāla izglītība, lai sacerētu un izpildītu revolucionāras dziesmas. Turpmāk savas neilgās pastāvēšanas laikā līdz 1992. gadam koncertos grupa Aurora nekad nav spīdējusi ar tehnisku profesionālismu, toties ar Ritvara Dižkača vētraino skatuves sniegumu gan. Milzu interesi izraisīja jau grupas pirmā dziesma Barjera un tās videoklips. Ar dzejoli par Sadauzīto bundzinieku tapa pat divas dziesmas – gan Aurorai, gan Jumpravai, un Sadauzītā bundzinieka idejas pamatā esot Ritvara iespaidi par filmu, kura uzņemta pēc Gintera Grasa romāna Skārda bungas.

Savas pastāvēšanas laikā Aurora varētu būt sniegusi apmēram 30 pilnmetrāžas koncertus, piedalījusies festivālos, tostarp Bildes un Roks par neatkarību. 1992. gadā Dižkačs emigrēja uz Kanādu, kur darbojās kā mākslinieks, un tikai 2014. gadā piepildījās iecere par atgriešanos uz skatuves kopā ar Auroru. Tika solīts arī albums ar jaunām dziesmām, taču 24. aprīļa jubilārs, teju vai piecdesmitgadnieks Ritvars Dižkačs nekad nav izcēlies ar punktualitāti, bet gan paļaujas uz savām sajūtām. Ja tās liks radīt jaunas dziesmas, gan jau arī mēs tās dzirdēsim.

Bet nu atskats 25 gadus tālā pagātnē, kad Ritvaram bija tikai 25 un tapa dziesma Divas idejas – šo Auroras ieskaņojumu šovakar dzirdēsiet pirmoreiz programmā ZG LR2.