Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz sniegsim atbildes uz šādiem jautājumiem.
1.jautājums. Jumta istabas izbūve. Domājam siltināt starp spārēm - ielikt kokšķiedras plāksnes. Liekot plāksni starp spāri un kokšķiedras plāksni vietām veidojas neliela sprauga. Vai var spraugu nosegt ar koka līsti? Vēlos siltināt vai nu ar kokšķiedras vati vai ekovati. Ar ko tās atšķiras? Cik biezam jābūt siltumizolācijas slānim? Jumta slīpums 45 grādi. Jumta slīpnes „pīrāgs”: skrūvēts metāla dakstiņš, vēdināma gaisa sprauga, difūzijas membrāna, vēdināma gaisa sprauga, kokšķiedras plāksnes, siltumizolācija, rīģipsis vai kokšķiedras plāksnes.
2.Jautājums. Ir būvprojekts jaunbūvei - dzīvojamai mājai. Plānoti lentveida monolītā dzelzsbetona pamati 300mm biezumā. Kopējais pamatu augstums ar pēdu 1,4m. Jautājums par grīdas „pīrāgu” - vai šāds risinājums ir pareizs ? Blietēta grunts, blietētas šķembas 150mm, smilts izlīdzinošais slānis 50mm, tvaika izolācijas plēve, grīdas putupolistirola plāksnes 50 mm, grīdas putupolistirola plāksnes 100 mm, siltās grīdas apkures caurules, stiegrojuma siets, Estrich sausais betons. Būvnieks iesaka šķembas nelikt, jo mitrums tik augstu līdz plēvei netiks. Vai nosauktais grīdas „pīrāgs” bez šķembām arī būtu pareizs?
3.jautājums. Vai šāds „pīrāgs” siltajām grīdām ir pareizs. Izrakta sablietēta grunts, betonēta atbalsta kārta 100mm, gar pamatiem aplikts 2cm putuplasts. Uz atbalsta kārtas uzklāta plēve. Virs plēves 200 mm ekstrudētais putuplasts, tad stiegrojuma siets, pie tā būs piestiprinātas apkures caurules, un betons, apmēram 60mm. Jautājums par plēvi zem putuplasta, kur un kā to nobeigt? Gatavās grīdas līmenī vai pie pamatu horizontālās hidroizolācijas? Vai plēves malas ir kaut kur jāpielīmē? Vai virs putuplasta vajag vēl plēvi?
4.jautājums. Nopirkām dzīvokli Liepājā, renovētā mājā, pirmajā stāvā. Parketa grīdas klātas pa tiešo uz betona. Pēc vairākiem mēnešiem parkets dažās vietās sāka celties, izveidojot „pumpas”. Celtnieki izņēma parketa dēlīšus un pielīmēja tos pie betona. Pēc kāda laika "pumpas" izveidojās citā vietā. Mērot betona mitrumu , tas bija virs 3%. Tad šajā dzīvokļa daļā viss parkets tika noņemts un uzlikta hidroizolācijas kārta. Daļēji telpa tika noflīzēta. Vai atlikušajā telpas daļā būtu ieteicams likt divslāņu parketu ar korķa apakškārtu, "pīrāga" biezums 18 mm? Vai būtu nepieciešams mainīt parketu arī visās pārējās dzīvokļa telpās, kur pagaidām nav veidojušās parketa "pumpas"? Vai būtu nepieciešams katrā telpā likt mitruma savācējus - iesaka būvnieks?
5.jautājums. Jau vairākus gadus mēģinu tikt skaidrībā, kā labāk nosiltināt un veidot fasādi pārvestai Līvānu projekta mājai, kurai agrāk apkārt bija ķieģeļi. Cik meistaru, tik viedokļu. Māja uzlikta uz jauniem, pamatīgiem pamatiem. Šobrīd mājas karkass: paneļi, no abām pusēm skaidu plates, pa vidu vate, no padomju laikiem (nav sakritusies). Pa laikam mainām ārējo skaidu plati. Paneļu platums 12cm.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X