Kāds gan sakars dziedonim Kārlim Miesniekam ar latviešu populāro mūziku, jūs jautāsiet… Patiesi, nekāds, jo arī mūsu estrādes celmlauža Ģederta Ramana dziesmu „Ceļazīmes” ar Jāņa Petera dzeju tāda paša nosaukuma kinofilmā Miesnieks dziedāja akadēmiski nostādītā balsī. Taču, sveicot ievērojamo mākslinieku apaļajā 80. jubilejā, kurai par godu viņa devums mūsu mūzikas kultūrā beidzot novērtēts ar Triju zvaigžņu ordeni, jāatgādina viņa muzikālo gaitu sākums Talsu jauktajā korī.

Bass Kārlis Miesnieks, dzimis 1938. gada 7. jūnijā, ir Mērsraga un Laidzes puika, taču viņa tēva dzimta nāk no Piebalgas. No tās dziedātājs mantojis arī stalto augumu un, kā Kārlis pats konstatējis, tad visi Latvijas Miesnieka uzvārda īpašnieki ir drusku radi, arī slavenais gleznotājs, un arī vārds Kārlis Miesniekiem ir tradīcija.

Dziedoņa tēvs savu kreiso uzskatu dēļ pārcēlās uz Mērsragu, kur strādāja par skolas pārzini. Ieskatījās savā skolniecē, kuru apprecēja, un Kārlis bija ceturtais bērnu pulciņā. No Mērsraga ģimene pārcēlās uz Laidzi, un abi vecāki allaž bija aktīvi pašdarbnieki. Tēvs prata spēlēt harmoniju, viņam arī bija basa balss, un jau 1955. gadā Kārlis dziedāja savos pirmajos Dziesmu svētkos kopā ar Talsu jaukto kori. Kad kori savās rokās ņēma jauns diriģents Edvīns Dreiblats, tika iestudēts jauns, interesants repertuārs, kur Kārlim Miesniekam atradās solo posmi.

Viņa balsi novērtēja arī vokālais pedagogs Ruiga no Liepājas, iedrošināja braukt uz Rīgu, kur Filharmonijas ansamblim „Sakta” bija vajadzīgas vīru balsis. Taču vēl pirms konkursa jauno, stalto, sportisko kurzemnieku pamanīja Valsts akadēmiskā kora vīri. Noklausījušies Kārļa priekšnesumu, aizveda pie vadības, tika sasaukta mākslinieciskā padome, un „Saktas” vietā 5 gadus – no 1958. Miesnieks dziedāja korī basa partijas, pat piedalījās vokālajā kvartetā Baha „Mateja pasijas” iestudējumā. Tad jaunekli kāda no kolēģēm burtiski aizvilka pie Aleksandra Viļumaņa uz Latvijas Valsts konservatoriju, un jau studiju laikā 1966. gadā Kārlis Miesnieks debitēja uz Operas skatuves operā „Uguns un nakts”. 30 skatuves gadu garumā dziedonim iznācis dziedāt latviešu un ārzemju operās, taču ne jau mīlētāju lomas, kas basu repertuārā ir milzīgs retums.

Kā smējies pats ar lielisku humora izjūtu un stāstnieka talantu apveltītais mākslinieks, visvairāk bijis jātēlo aklos, klibos un gudros. Ir dziedāts arī simfoniskajos koncertos, bet pēdējos gados Kārlis Miesnieks atgriezies pie kormūzikas, dzied gan korī Silvicol, gan Frachori, joprojām piedalās koncertos un gatavojas dziesmu svētkiem. Joprojām slavenais bass ir sportisks un aktīvs, brauc ar divriteni, apmeklē koncertus, un sveicot dziedoni 80. jubilejā, laiks Kārļa Miesnieka balss ieskaņojumam Elgas Igenbergas dziesmā. Šis gan būs konjunktūrisks skaņdarbs, tapis 1974. gadā, kad komponiste un pianiste bija aizrāvusies drīzāk ar naudas pelnīšanu, nevis augstās mākslas ideāliem – tātad „Jauno milicijas draugu dziesma” ar Pētera Jurciņa vārdiem, kurā Miesniekam piebalso arī radio padomju dziesmu ansamblis.