Mūsu estrādes zvaigznei, dziedātājam Viktoram Lapčenokam par laimi zvaigžņu slimība gājusi secen. Vienkāršu darbaļaužu ģimenē pasaulē nākušam, viņam bija skaidrs, ka nekas dzīvē netiek dots bez smaga darba, un savu rūdījumu deva arī sportista pieredze.

Būtībā līdz skatuvei Lapčenoku aizveda likumsakarīgu nejaušību virkne – cik tur trūka, ka viņš būtu izvēlējies basketbolu, nevis mikrofonu, toties tagad savu 70. jubileju Viktors svin kā visilggadīgākais estrādes dziedātājs, kurš uz skatuves bez būtiskiem pārtraukumiem atradies vairāk nekā 45 gadus. Un, ja vēl pieskaita dziedāšanu rūpnīcas Alfa klubā un Celtnieku kultūras nama orķestrī, tad sanāk visi piecdesmit.

Tieši šodien Viktors Lapčenoks kļuvis apaļus 70 gadus vecs, ko nepateiksi ne pēc izskata, ne noskaņojuma, ne priekšnesuma. Protams, dziedoņa labās formas iemesls atkal ir sportiskā pagātne, kā arī apziņa, ka viņš joprojām ir pieprasīts mākslinieks dažāda ranga koncertos, no privātām ballītēm līdz valstiskas nozīmes sarīkojumiem. Ne velti Maestro Raimonds Pauls Viktoru sauc par savu labāko dziedātāju un gatavs piedalīties arī šajos jubilejas koncertos. Kopā ar mūziķiem un saviem klausītājiem un, protams, zelta repertuāra dziesmām Lapčenoks būs 3. februārī Rēzeknes GORĀ, 4. februārī Cēsu Vidzemes koncertzālē, 5. un 6. februārī Dailes teātrī, kā arī 11. februārī Liepājā, Liepājas olimpiskajā centrā.

Attiecībā uz koncertēšanu Viktoram ir dalītas jūtas – sācis šo maratonu kopā ar Rīgas estrādes orķestri, par kura solistu Viktors darbā tika pieņemts 1971. gada 1. aprīlī, dziedātājs izmalis visu toreizējo Padomju savienību un, protams, tuvējās ārzemes, šo sarakstu sākot ar Vācijas demokrātisko republiku. Tur, Drēzdenē, kā arī Polijas pilsētā Sopotā Lapčenoks duetā ar Noru Bumbieri piedalījās starptautiskos konkursos, taču pie uzvaras tā arī netika. Tolaik laurus dalīja aizkulisēs, un parasti tie tika krievu dziedoņiem.

Kad Maskavā notika Vissavienības estrādes dziedātāju konkurss, Lapčenoks turp devās ar Raimonda Paula sacerēto sarežģīto dziesmu Rigoleto motīvs. Kad nodziedāja, latvieti tūdaļ pārcēla uz vokāli instrumentālo ansambļu kategoriju, jo visi Modo dalībnieki bija lieliskā formā un viņiem nevarēja neiedot pirmo vietu. Tomēr neiedeva. Starp citu, togad konkursā piedalījās arī slavenā Alla Pugačova, bet konkursā pirmo vietu piešķīra Josifa Kobzona protežē, dziedonim ar neatkārtojamo uzvārdu – Čemodanovs.

Jā, dziesmas Viktoram Raimonds Pauls rakstīja gandrīz kā operdziedonim. Pirmais pieteikums jau bija Zilā, kas kļuva par Lapčenoka pirmo studijas ierakstu. Un kur nu džezroka stila cikls ar Dainas Avotiņas dzeju, Pusnakts balāde un Spēļu nakts Duntes krogā – 70. gadu pirmās puses šedevri, kuros izpaudās Lapčenoka roka dziedātāja potenciāls. Taču turpmāk kurss tika turēts pa liriskās dziesmas līniju – Kurzeme, Inese, Lana. 80. gados, jau kopā ar ansambli Inversija strādājot, Maestro Lapčenoka balsij atkal sacerēja vai veselu ciklu no jautrajām Vardīte un Pelnrušķīte līdz dramatiskajai balādei Čakārnītis. Viktora balsij samērā daudz rakstījuši arī Gunārs Freidenfelds un Zigmars Liepiņš, Lapčenoks dziedājis arī Ulda Stabulnieka, Jāņa Sildega, Jāņa Griķa, Harija Baša, Edvīna Zariņa un citu skaņražu sacerējumus. Strādājot par Latvijas radio un TV estrādes orķestra solistu, nācies dziedāt arī obligāto padomju repertuāru, ārzemju dziesmas – dažnedažādu stilu un noskaņu sacerējumus.

Ja Viktoram būtu laimējies piedzimt rietumos, viņš tāpat kā grupa ABBA varētu atteikties uzstāties pat par lielu naudu! Bet 90. gadus viņš sagaidīja pliks un nabags. Kaut gan savulaik Filharmonijā dziedāti 25 koncerti mēnesī, turklāt Krievijā neviena zāle nebija mazāka par 5 tūkstošiem un vienā pilsētā Modo sniedza 15 koncertus pēc kārtas, no ansambļa peļņas tika uzturēta visa Filharmonija, bet mūziķi saņēma pliku algu. Par lielo skaņuplati maksāja 160 rubļus, par mazo – 120!

Taču Viktors nesūdzas. Dziedās, kamēr balss skanēs un ļaudis viņu lūgs uz koncertiem. Šovakar, mūsu izcilā estrādes džentlmeņa 70. jubileju svinot, atskats uz vēl kāda komponista daiļradi, kura sarežģītās kompozīcijas tika uzticētas Viktora talantam. Skanēs Gunāra Rozenberga Krēslas dziesmiņa ar Ojāra Vācieša dzeju 1984. gada ierakstā.