15. septembrī Rīgā, mākslas un tehnoloģiju kvartālā Sporta 2 durvis uz mēnesi vēra ļoti neparasta izstāde Sapņu upe, kurā apskatāmas vairāk nekā 100 Latvijas mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznas. Tās nav vienkārši apskatāmas, bet eksponētas, izmantojot modernas projekciju tehnoloģijas un animācijas efektus, un ļoti liela nozīme izstādē ir mūzikai, kuru atlasījis un kopā savienojis mūziķis Uģis Vītiņš.

Avotiņas neparastajai krāsu pasaulei Vītiņš pievienojis atpazīstamus un mazāk zināmus skaņdarbus, veidojot  nevis ilustrācijas, bet veselu skaņu pasauli, kas saplūst ar gleznu spilgtajiem tēliem. Varēs dzirdēt kā Vivaldi cikla Gadalaiki, tā Vudija Allena filmas Vikija, Kristīna, Barselona fragmentus, arī Emīla Dārziņa Melanholisko valsi un kordziesmu Sapņu tālumā, sasaucoties ar izstādes nosaukumu Sapņu upe un, protams, daudz citas mūzikas.

Nezinu, vai izstādē skanēs arī kaut kas no paša Uģa Vītiņa jaunības laika grupas Parks ierakstiem – tajā muzicēja pats Uģis, spēlēdams saksofonu, kamēr viņa brālis Toms Vītiņš dziedāja un spēlēja basģitāru. Parkā muzicēja arī Pēteris Pūrītis un Mārtiņš Linde, un ansambļa debija notika 1989. gada Bildēs. Grupa Parks, kas spēlēja Dzelteno pastnieku iedvesmotu, izteiksmē ļoti brīvu mūziku, nodzīvoja līdz 1992. gadam, ieskaņojot vienu albumu, un mūzikā no šīs kompānijas palikuši Mārtiņš Linde un Uģis Vītiņš, kas darbojies grupās F. Art, Elektrofolk un citās, kur spēlējis saksofonu un darbojies kā aranžētājs un producents.

Viens no spilgtākajiem Uģa Vītiņa projektiem bija sadarbība ar Dzeltenajiem pastniekiem, pārveidojot viņu dziesmas jaunās versijās, kas 1995. gadā tika izdotas pat albumā. Pastnieku mūzika tika papildināta ar daudz dejiskākiem ritmiem, spilgtiem ģitāras solo, veidojot tiem laikiem modernus aranžējumus, kuros liela nozīme bija arī Uģa Vītiņa saksofona spēlei. Un noteikti tikpat daudz dedzīgas enerģijas mūziķis ieguldījis Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznu izstādes Sapņu upe veidošanā, kur varbūt iederētos arī Dzelteno pastnieku dziesma Mēness deja, kuru Uģa Vītiņa 1995. gada versijā šovakar dzirdēsiet.