Šis ir dziedātāja Žorža Siksnas apaļās, 60. jubilejas gads, un  dziedoņa ierakstu simtos ik pa brīdim atrodami aizmirsti dārgumi, par kuriem vēl vairākkārt jums atgādināšu. Un šoreiz tā būs Helvija Stengrevica sacerēta dziesma no pagājušā gadsimta 80. gadu otrās puses.

Helvija lielā komponēšana sākās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, kad Konservatorijā ar džeza pianisma kursu par pedagogu kļuva Raimonds Pauls: abus, skolēnu un skolotāju, vienoja mīlestība un džezu, improvizāciju. Pirmais Helvija hits bija Cielava Viktora Lapčenoka priekšnesumā, dziesma piedalījās arī Mikrofona aptaujā un kādā no vēstulēm Stengrevics izlasīja, ka viss Preses nams, lūk, balsojot par Maestro dziesmu Cielava, un nosprieda, ka viņam kā iesācējam tas ir liels kompliments.

Par rokmūziku akadēmiski skolotais pianists Helvijs Stengrevics tā īsti ieinteresējās, pateicoties Filam Kolinsam un Genesis 1983. gada platei ar hitu Mama, kas apbūra ar taustiņinstrumentu tembru krāsām aranžējumos un melodismu. Arī Helvija Stengrevica kompozīcijas atšķiramas gan pēc taustiņinstrumentu neparastajiem tembriem, pianistiskās faktūras, gan pēc attīstītajām melodijām, un katrā no tām ir kāds zīmīgs tematiskais grauds.

Pēc Konservatorijas apmēram trīs gadus Helvijs nostrādāja Zigismunda Lorenca ansamblī Filharmonijā, kur tika spēlēts kaut kas Ala Žaro stilam līdzīgs. Tad vairāki gadi aizritēja Žorža Siksnas pavadošajā ansamblī, kur darbojās arī Ivars Birkāns un Guntis Brancis. Kopsummā Helvija dziesmas dziedājuši visi ievērojamākie solisti, izņemot Ojāru Grīnbergu un Margaritu Vilcāni, taču komponista vārds nereti paliek ēnā aiz vokālista personības. Tagad Stengrevica kādreizējie grāvēji Cielava un Tevi lūdzu ir piemirsušies, bet 90. gadu sākumā mūziķis sadarbojās ar Radio bērnu vokālo ansambli Dzeguzīte koncertmeistara un komponista amatā, vēlāk vairākus gadus muzicēja tandēmā ar ģitāristu Armandu Alksni.

Kopā ar Žoržu Siksnu Helvijs Stengrevics strādāja vairākus gadus. Populārais dziedātājs savos koncertos 80. gadu nogalē atskaņoja ne tikai savus grāvējus un Eduarda Rozenštrauha tobrīd modīgās dziesmiņas, bet arī Zigismunda Lorenca un Stengrevica jaundarbus. Lūk, viens no tiem – 1987. gadā tapusī dziesma Tev vairs nepazust nekur ar Alfrēda Krūkļa dzeju.