Domāju, ka tikšanās ar dziedoņa Andreja Lihtenberga patīkamo baritonu šovakar jums būs patīkama par spīti tam, ka skanēs padomju autora Kirila Molčamnova sacerēta dziesma, kurā, kā jau tas 70. gados bija modē, joprojām skarta 2. pasaules kara laika pārdzīvojumu tēma.

Dziedoņa Andreja Lihtenberga darba periods Latvijas Radio ierakstu studijā bija salīdzinoši neilgs – no 1969. līdz 1979. gadam, izdarīts ļoti daudz, līdz šim saglabājušies apmēram 60 Lihtenberga ieskaņojumu, vēl virkne veikti Melodijas studijā kopā ar ansambli "Selga", un 4 dziesmiņas savulaik izdotas arī skaņuplatē. Dziedāt pats sevi pavadot uz ģitāras, Andrejs Lihtenbergs iemācījās obligātā kara dienesta laikā, varbūt viņa armijas biedri - bija tik atsaucīgi klausītāji, ka Andrejā nostiprinājās vēlme kļūt par dziedātāju. Pēc atgriešanās mājās Lihtenbergs iestājās Rīgas Politehniskā institūta aparātu būves un automātikas fakultātes vakara nodaļā. Pa dienu strādāja par autoatslēdznieku, vakaros mācījās un piedevām atrada laiku, lai dziedātu vīru korī. Savu sapni par estrādes mūzikas dziedāšanu uzņēmīgais jauneklis īstenoja kopā ar Rīgas rajona kultūras nama estrādes orķestri Baložos. Pēc trim Baložkalnā pavadītiem gadiem sekoja nākamais solis pa karjeras kāpnēm augšup – ļoti apdāvināto centīgo puisi ievēroja sešdesmitajos slavenais pianists un diriģents, džeza speciālists Ivars Mazurs, kurš tolaik vadīja orķestri Armatūra – tas vēlāk pārcēlās uz kultūras namu Draudzība. Tolaik par vienu no dziedoņa lielākajiem grāvējiem kļuva "Pēdējais valsis" no britu dziedoņa Engelberta Hamperdinka repertuāra. Sekoja ražīgs darbs zvejnieku kolhoza Selga ansamblī septiņdesmitajos gados, kad Lihtenbergs kļuva par vienu no spožākajām zvaigznēm pie mūsu estrādes debesīm, neilgi viņš sadarbojies ar Paula vadīto instrumentālo ansambli, tas notika ierakstos Radio – varbūt Maestro traucēja tas, ka Lihtenbergs nepazina notis un dziesmas mācījās tikai pēc dzirdes. Toties dziedāšanu viņš studēja ilgi un pamatīgi, pie vairākiem pedagogiem – Leonīda Zahodņika, dziedātājas un vokālās pedagoģes Lolitas Vambutes. Diemžēl šo augšupeju pārtrauca Andreja Lihtenberga noslēpumainā nāve 1979. gada sākumā – uz jautājumu, vai dziedonis beidzis dzīvi pašnāvībā, vai tomēr nogalināts, joprojām nav atbildēts pārliecinoši. Lai nu kā dziedātāja balss ierakstos skan dzīvi apliecinoši, liriski un saulaini, vīrišķīgi un maigi reizē, par ko varēsiet pārliecināties arī šajā 1972. gada ieskaņojumā – tā būs Kirila Molčanova dziesma "Šajā birztalā zaļajā".