Cerams, jums nebūs svešs šis vārds – Ingus Baušķenieks, kas pieder ļoti savdabīgam māksliniekam mūsu populārajā mūzikā. Pirms dažām dienām, 2016. gada 30. decembrī komponists, dziedātājs, multiinstrumentālists, producents un izdevējs Ingus Baušķenieks nosvinējis apaļo 60. jubileju, kurai par godu viņa veikumu atcerēsimies turpmākajās minūtēs.

Plašākai Latvijas mūzikas cienītāju saimei Ingus Baušķenieka vārds tapa zināms vien 1990. gadā, kad Edītes un Ingus Baušķenieku dziesmiņa Milzīte-Ilzīte ierindojās Mikrofona aptaujas 3. vietā. Tolaik daudzi lauzīja galvas, vai tā domāta pieaugušajiem vai bērniem – tik jauks un neparasts bija šis stāsts par dīvaino galveno varoni, kuras apraksts pieder Edīte Baušķeniecei, kas tolaik sacerēja savam vīram dziesmu tekstus. Togad bija izdots Ingus Baušķenieka soloalbums Klusais okeāns, otrais pēc skaita aiz pirmā soloalbuma Mājas dzīve 1988. gadā.

Taču jau bērnībā Ingum Baušķeniekam, slavenā gleznotāja Ausekļa Baušķeniekam dēlam, iespējams, rietumu rokmūzikas iespaidā, radies sapnis par mūziķa karjeru. Taču pabeidzis Rīgas 1. ģimnāziju jauneklis iestājās Politehniskā institūta Radiotehnikas fakultātē, kuru gan nepabeidza, un 1979. gadā izveidoja grupu Jaunais sarkanais karalis, kas drīz vien kļuva par Dzeltenajiem pastniekiem. Šī par pagrīdes ansambli dēvētie dalībnieki strādāja pie ierakstiem mājās iekārtotā studijā un koncertos līdz pat 1987. gadam praktiski neuzstājās, kas arī izraisīja grūtības turpināt spožu karjeru. Arī Ingus Baušķenieks joprojām labprātāk sēž skaņu ierakstu studijā un rada jaunus skaņdarbus, nekā muzicē klubos vai festivālos.

Baušķenieka daiļradē kopš 90. gadu sākuma svarīgākais mūzikas instruments ir dators, kas ir viņa individuālais kompozīcijas veids. Ingus nepūlas pats nospēlēt visas melodijas vai sapulcēt veselu orķestri, viņam vairāk interesē, kā tehniski panākt vēlamo rezultātu, tāpēc dažam var šķist, ka šiem skaņdarbiem pietrūkst spontānuma. Patiešām, kā izcils matemātiķis Baušķenieks savā mūzikā visu saliek no sīkām detaļām. 1993. gadā Ingus nonāca līdz cietā diska sistēmai, kas ļāva jebkuru muzikālo frāzi tagad varēja pabīdīt, pārcelt, rediģēt, nokopēt un apstrādāt, tātad ar maksimālu precizitāti veikt visu to pašu, ko savulaik darīja Dzeltenie Pastnieki – proti, graizīt magnetafona lentu un montēt dziesmu no maziem gabaliņiem. Taču 90. gadi Baušķeniekam nebija viegls periods, mūziķim šķita, ka sabiedrībai viņš kļuvis lieks, ķērās pie reklāmām un filmu mūzikas, sāka pats rakstīt dziesmu tekstus savām kompozīcijām. 1995. gadā klajā nāca albums Burvju pusdienas, pēc trim gadiem sekoja albums Digitālā ziema.

2002. gadā tika izveidota ierakstu izdevniecība Ingus Baušķenieka ieraksti, kuras apgādā disku formātā tika izdoti Dzelteno pastnieku albumi, un šajā gadsimtā Ingus Baušķenieks saviem klausītājiem sarūpējis vēl 3 soloalbumus, tomēr daudzu uztverē tā arī palikdams viens no Dzeltenajiem pastniekiem, ar kuriem mūziķis uzstājies vairākos koncertos un arī vasaras festivālos.

Lai nu kā Ingum Baušķeniekam par itin visu, ieskaitot mūziku, ir savs negrozāms viedoklis, tāpēc viņa kompozīcijas varam uztvert arī kā manifestus, autora uzskatu atklāsmes, bet savulaik dziesmas tapa radošā partnerībā ar Edīti Baušķenieci, kas perfektā matemātiķa Baušķenieka skaņdarbus atšķaidīja ar savu sievišķību. No šiem laikiem arī dziesma, sveicot Ingu Baušķenieku 30. decembrī nosvinētajā 60. jubilejā, un tās nosaukums vienkāršs un filozofisks reizē – skan dziesma Pasaulē ir tik daudz vīriešu un sieviešu no 1990. gadā tapušā albuma Klusais okeāns.