Savu 81. dzimšanas dienu Maestro Raimonds Pauls sagaidīja koncertā – Dzintaros skanēja opermūzikas populāru fragmentu aranžējumi ar Paula improvizācijām, apliecinot viņa pianista talanta spožumu. Par Paula dotībām improvizācijas jomā klausītāji un kritiķi izbrīnu un sajūsmu pauda jau pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā. Jau tad viņa priekšnesumā tehniskie elementi un virtuozitāte lieliski savienojās ar dziļu satura atklāsmi un stila izjūtu tiklab solo, kā arī ansambļa spēlē.

1961. gadā Raimonds Pauls ieguva 1. vietu Filharmonijas koncertmeistaru konkursā un jauno komponistu daiļdarbu skatē Maskavā ar skaņdarbu Portreti izcīnīja laureāta nosaukumu. Tas toreiz pamudināja mūziķi otrreiz sākt mācības Konservatorijā, kas 1959. gadā bija absolvēta klavieru klasē, studējot pie Hermaņa Brauna.

Kad 1962. gadā Pauls sāka studēt kompozīciju Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē, jau bija piedzimusi meita Anete un jaunais mūziķis bija pārvilcis svītru atkarībai no alkohola. Tā gan nekavēja aktīvi muzicēt arī iepriekšējos gados – zīmīgi, ka līdz 1964. gadam, kad Pauls uzņēmās vadīt Rīgas estrādes orķestri, viņa kontā jau bija apmēram tūkstotis autorkoncertu dažādās toreizējās Padomju Savienības dažādās republikās, ieskaitot Latviju. Un kaut gan pats komponists nekad nav lielījies ar saviem tā laika goda nosaukumiem, tieši viņš 1966. gadā kļuva par jaunāko Latvijas Nopelniem bagāto mākslas darbinieku estrādes laukā.

Patiesībā jau 60 gadu garumā nav bijusi ne diena, kad radio neraidītu kādu Raimonda Paula dziesmu un reta ir nedēļa, kad laikrakstā vai žurnālā, vai tagad internetā, mēs neuzzinātu par jaunām mūsu komponista un pianista aktivitātēm. Taču joprojām ik pa brīdim var uziet kādu nedzirdētu vai aizmirstu skaņdarbu no bagātīgā Paula sacerējumu pūra, kas ierakstu formā glabājas Latvijas radio skaņu arhīvā.

Aiziedams no Rīgas estrādes orķestra 1971. gada decembrī, Maestro jutās noguris no nemitīgās koncertēšanas un sapņoja par darbu studijā ar kādu neliela sastāva kolektīvu, būtībā, savas daiļrades laboratoriju. Savā topošajā grupā Pauls iesaistīja ģitāristu Gunāru Šimku un arī bundzinieku Vladimiru Smirnovu. Par basģitāristu tika uzaicināts kontrabasists Ivars Galenieks, un pie radiokomitejas tika izveidots instrumentālais ansamblis ar pagaidu nosaukumu Studija, tādējādi pasvītrojot tā izveides sākotnējo nolūku – strādāt skaņu ierakstu studijā.

Vēlāk ideja attīstījās, tika pieaicināti solisti – Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, un tapa slavenais Modo. Bet tagad dzirdēsiet, kā izklausījās pirmie ansambļa eksperimenti 1972. gadā – skan Raimonda Paula instrumentālais skaņdarbs Melodija.