Pirms apaļiem 40 gadiem, 1977. gadā Latvijas konservatorijas kompozīcijas fakultāti pabeidza Zigismunds Lorencs, mūziķis, kas savulaik licis pamatus latviešu rokenrolam, ar slaveno Pitu Andersonu muzicējot grupā Melody Makers.

Taču slavenu Lorenca uzvārdu un daiļradi padarīja, protams, dārziņskolas zēnu ansamblis Eolika, kas pēc angļu valodā skanošu dziesmu priekšnesumiem ķērās pie oriģinālmūzikas atskaņojumiem, un popularitāti visā Latvijā nesa jau atkal Zigismunda Lorenca dziesma Vecmāmiņa un runcis.

Kad klāt bija iesaukuma laiks obligātajā karadienestā, Lorencs kļuva par karavīru ansambļa Zvaigznīte vadītāju un bija viens no retajiem, kas savu mūziķa vārdu bija nopelnījis vēl ilgi pirms armijas. Muzicējot Zvaigznītē un veidojot ansambļa repertuāru, Zigismunds sāka just nepieciešamību pēc pamatīgākas izglītības un pēc demobilizācijas iestājās konservatorijas Kompozīcijas fakultātē. Nauda paralēli tika pelnīta, spēlējot ģitāru ansamblī Selga, īslaicīgi Lorencs muzicēja arī Latvijas radio un TV estrādes orķestrī, bet 80. gadu vidū Latvijas filharmonijā izveidoja pats savu grupu, jo visu daiļrades laiku bija viens no retajiem Latvijas komponistiem, kas paši dziedājuši savas dziesmas.

Par jaunā ansambļa pirmās programmas stūrakmeni 1986. gadā kļuva Lorenca dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša dzeju, un nopietna, dziļa dzeja komponistu allaž uzrunājusi. Šoreiz, aizejošo ziemu pavadot, dzirdēsiet skaņdarbu ar Dainas Avotiņas dzeju Vai arī koki raud, kas ieskaņots 1979. gadā. Kā allaž, savu dziesmu dziedās pats autors.