Dailes teātra 3. studijas audzēknis Leons Krivāns tolaik bija viens no perspektīvākajiem audzēkņiem ar dabas dotu humora izjūtu un komiķa talantu. Pārskatot savu radošo veikumu, aktieris sacījis: „Visu mūžu esmu darījis to, kas man patīk, un par to vēl arī saņēmu naudu, tāpēc esmu laimīgs.” Krivāns ir izpelnījies nepārspējama smieklu meistara slavu, tas noteikti, pateicoties viņa kino lomām filmās „Kapteiņa Enriko pulkstenis” un „Dāvana vientuļai sievietei” pārī ar Egonu Maisaku, un, protams, 70. gadu Rīgas televīzija nebija iedomāja bez satīriskās pārraides Pirts, kur Krivāns tēloja pirtnieku Frīdi. Aktieris izveidoja kopīgu humora programmu ar Žani Ezīti, jau 90. gados tapa „DT pirts” jeb „Dailes teātra pirts” – koncertprogramma kopā ar Gunāru Placēnu, bet pēdējie gadi Leonam Krivānam aizritējuši šveicara Miervalža jeb Mieriņa ampluā seriālā „Ugunsgrēks” – 17. aprīlī šis izcilais skatuves meistars svinēs 70. jubileju.

Dailes teātra aktieris ar nelieliem pārtraukumiem Leons Krivāns ir kopš 1962. gada, un par pirmo nozīmīgo lomu uz skatuves viņam kļuva Sutka Blaumaņa lugā „Ugunī”… Taču atmiņā vairāk iespiedušās viņa neaizmirstamie kinovaroņi – kopā 29 filmās, no kurām pēdējā – „Džimlairūdi rallallā” – tapusi 2014. gadā. Bijušas gan lielākas lomas, gan mazākas filmās „Baiga vasara”, „Zītaru dzimta”, „Dubultnieks”, „Dārzs ar spoku”, „Aizmirstās lietas”, „Nepabeigtās vakariņas”, „Vella kalpi”, „Kārkli pelēkie zied” un citās, un viena no retajām, kur Krivāns atveidoja galveno lirisko varoni, bija „Tobago maina kursu” 1965. gadā, kur aktieris tika uzteikts par savu pirmklasīgo tēlojumu. Starp citu, jau toreiz aktieru vidū bija Egons Maisaks, ar kuru kopā Krivāns vēlāk atveidoja spilgtu, bet neveiksmīgu blēžu pāri.

Purvciemā, celtnieka ģimenē 1948. gada 17. aprīlī dzimušais aktieris joprojām dzīvo tēva un paša rokām celtajā mājā. Viņš mācījās Rīgas 6. vidusskolā un vakaros apmeklēja dramatisko studiju celtnieku kultūras namā Oktobris. 1959. gadā iestājās Dailes teātra 3. aktieru studijā, pēc  kuras beigšanas drīz vien sevi uz skatuves apliecināja kā teicamu raksturotāju ar jauku humora izjūtu. Daudzās izrādēs Krivāns licis skatītājiem smieties, taču smieklu raisīšana nekad nav bijis aktiera pašmērķis, viņš nebija tīšs smīdinātājs, bet arvien centās atklāt tēloto varoņu komiskās rakstura iezīmes.

Grūti saskaitīt visas izrādes, kurās Dailē piedalījies Leons Krivāns, kritiķi viņu slavēja par Noliņa tēlu 1970. gadā tapušajā „Indrānu” iestudējumā, par Vadātāja lomu lugā „Putenī”, izteiksmīgiem tēliem Gunāra Priedes lugu iestudējumos un Lipsta atveidojumu Raiņa „Zelta zirga iestudējumā 1990. gadā. Daudzus aktieris pārsteidza ar savu monoizrādi Kontrabass 1992. gadā, pēc kuras kļuva par brīvo mākslinieku un piedalījās pat NTV 5 seriālā Pelikāns, tā likdams pamatus savam seriāla aktiera triumfam. To nostiprināja seriāls „Sirdsmīļā Monika” un, protams, „Ugungrēks” 4 gadu garumā. Darba netrūkst joprojām, ļaudis plūst skatīties Leonu Dailes teātra izrādēs Pirmais grēku līcis un Plikie un pusplikie, un varbūt žēl, ka jokdara talanta dēļ Krivānam secen gājušas nozīmīgākas dramatiskās lomas, kas viņam noteikti būtu pa spēkam. Taču jokot noteikti ir pat grūtāk, nekā tēlot ciešanas – un, jubileju sagaidot, papriecāsimies par Leona Krivāna skanīgo balsi, kas jo sevišķi tika likta lietā seriālā „Sirdsmīļā Monika”, pēc īsa citāta no formas „Kapteiņa Enriko pulkstenis” skanēs Arņa Medņa sacerētais „Tango ar rozēm” 1999. gada ieskaņojumā.